ekoosta

Auto pavasara apkopes laiks: izlietoto motoreļļu iespējams nodot bez maksas visā Latvijā

Thu, 26 Mar 2026 09:42:39 GMT

Pavasaris ir laiks, kad pēc ziemas sezonas autovadītāji un tehnikas īpašnieki veic auto, lauksaimniecības tehnikas un citas mehāniskās tehnikas apkopi, gatavojot to siltajam gada laikam. Tieši šajā periodā bieži tiek veikta arī motoreļļas maiņa, tāpēc pieaug izlietotās motoreļļas apjoms, kas nereti vēl aizvien tiek uzglabāts neatbilstošos apstākļos vai nenonāk oficiālajā apsaimniekošanas sistēmā. Lai veicinātu izlietotās motoreļļas nodošanu atbilstošai apsaimniekošanai, “Oil Recovery” un “Latvijas Zaļais punkts” no 24. marta līdz 15. maijam rīko kampaņu “Nečakarējies – nodod eļļu!”.

Motoreļļa dzinējam ir tas pats, kas asinis organismam. Savā dzīves ciklā tā veic virkni būtisku funkciju. Motoreļļa ne tikai samazina berzi un nodilumu, bet arī atdzesē un attīra dzinēju, aizsargā to pret koroziju un palīdz amortizēt dzinēja slodzi. Tādēļ dažādu termisku un mehānisku procesu laikā motoreļļa sevī absorbē virkni ķīmisko vielu, kā svinu, kadmiju, hromu, niķeli, varu, cinku un citus dzelzs savienojumus. Pat viens litrs izlietotas eļļas var piesārņot līdz pat vienam miljonam litru ūdens, kas ir aptuveni tikpat, cik 400 vidēja izmēra vannas.

“Diemžēl pelēkajā tirgū joprojām vērojam tendenci atstrādāto motoreļļu izmantot kā kurināmo materiālu, kas ir bīstami kā apkārtējai videi tā arī cilvēku veselībai. Viena no eļļas funkcijām ir attīrīt dzinēju, tādēļ visi sadegšanas blakusprodukti un berzes rezultātā veidojušās dzelzs daļiņas kļūst par daļu no atstrādātās eļļas sastāva. Izmantojot šo materiālu par kurināmo nespecializētās apkures sistēmās – gaisā dūmu veidā nonāk virkne ķīmisku vielu, kas ar laiku nosēžas arī uz zemes, dzīvojamām mājām un citiem apkārt esošiem objektiem. Tāpēc izšķiroši svarīgi ir panākt, lai izlietotā eļļa nenonāktu nekontrolētā apritē, bet tiktu savākta un apsaimniekota atbilstoši noteiktajām prasībām,” uzsver Nauris Bertmanis, “Oil Recovery” valdes loceklis.

“Valsts vides dienesta dati rāda, ka 2024. gadā ražotāju atbildības sistēmās smēreļļu apjoms sasniedza 14,25 tūkstošus tonnu, bet savāktas tika 6,03 tūkstoši tonnu jeb tikai nedaudz vairāk par 42% no šī apjoma. Tas nozīmē, ka ievērojama daļa izlietotās eļļas joprojām nenonāk normatīvajiem aktiem atbilstošā un kontrolētā apsaimniekošanā, bet “aizplūst garām” sistēmai. Tas ir būtiskākais izaicinājums, ar ko šodien saskaramies, jo runa nav tikai par atkritumu savākšanu, bet par to, vai videi bīstama viela nonāk drošā apritē un tiek atbilstoši apsaimniekota vai tā turpina dzīvi “sildot pelēko tirgu”, kur nokalpojusi eļļa tiek pārdota kā kurināmais materiāls,” norāda Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklis.

Informatīvā kampaņā “Nečakarējies – nodod eļļu!” teju divu mēnešu garumā (no 24. marta līdz 15. maijam) bīstamo atkritumu apsaimniekotājs “Oil Recovery” sadarbībā ar ražotāju atbildības sistēmu “Latvijas Zaļais punkts” aicina iedzīvotājus izlietoto motoreļļu nodot atbildīgi un bez maksas. Iedzīvotāji, autoservisi un zemnieku saimniecības izlietoto motoreļļu apjomā līdz 100 litriem var nodot vairāk nekā 52 šķiroto atkritumu pieņemšanas vietās visā Latvijā. Lai nodrošinātu drošu un videi draudzīgu eļļas pārstrādi akcijas laikā tiek pieņemta tikai tīra, atstrādāta eļļa — bez piemaisījumiem, piemēram, antifrīza, tosola, bremžu šķidruma vai ūdens.

Savukārt, ja eļļas apjoms pārsniedz 100 litrus, iespējams pieteikt bezmaksas savākšanu no adreses, zvanot pa tālruni 25780456 vai aizpildot pieteikumu “Oil Recovery” mājaslapā. Rīgā un Rīgas apkaimē savākšana tiek nodrošināta piecu darba dienu laikā, bet pārējā Latvijā - desmit darba dienu laikā.

Izlietotās motoreļļas nodošanas iespējas pieejamas vairāk nekā 52 vietās visā Latvijā, sev tuvāko eļļas nodošanas punktu iespējams atrast digitālajā kartē, “Oil Recovery” mājaslapas sadaļā “Pakalpojumi”.

< Atpakaļ uz jaunumiem

“Oil Recovery” saņem sudraba kategoriju iniciatīvā “Dažādībā ir spēks” un “Ģimenei draudzīga darba vieta” statusu

Fri, 05 Dec 2025 09:15:48 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) iniciatīvā “Dažādībā ir spēks” bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Oil Recovery” ieguvis dažādībai atvērta darba devēja sudraba kategorijas atzinību un saņēmis arī “Ģimenei draudzīga darba vieta” statusu.

Uzņēmums mērķtiecīgi attīsta personālvadības pieeju, veidojot vidi, kur visiem darbiniekiem ir vienlīdzīgas iespējas un ikviens var justies novērtēts. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī atbalstam ģimenēm – darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanai, atbalsta risinājumiem dažādos dzīves posmos un drošai, uz savstarpēju cieņu balstītai ikdienas sadarbībai.

Šādi novērtējumi ir būtiski nozarē, kur ikdienas darbs ir saistīts ar augstu atbildību – te īpaši svarīga ir saliedēta komanda, savstarpēja uzticēšanās un profesionāla attieksme, kas tiešā veidā ietekmē gan drošību, gan uzņēmuma biznesa rezultātus.

Informācija par iniciatīvām:

Iniciatīva “Dažādībā ir spēks” ir Sabiedrības integrācijas fonda veidota darba devēju kustība un novērtējums, kura mērķis ir palīdzēt organizācijām sistēmiski ieviest un stiprināt dažādības vadību – iekļaujošu darba vidi, vienlīdzīgu attieksmi un diskriminācijas nepieļaušanu.

Savukārt iniciatīva “Ģimenei draudzīga darbavieta” ir vērsta uz tādas darba vides kultūras attīstību, kas ir empātiska, cilvēcīga un saprotoša un atbalsta darbinieku spēju sabalansēt darbu un privāto dzīvi.

< Atpakaļ uz jaunumiem

Kampaņā “Nodod motoreļļu pirms tā nodod tevi!” savāktas 80 tonnas izlietotās motoreļļas

Fri, 28 Nov 2025 10:00:44 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Noslēgusies videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmuma “Oil Recovery” rīkotā kampaņa “Nodod motoreļļu pirms tā nodod tevi!”, kas īstenota sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu”, “Eco Baltia vide”, “Inter Cars Latvija”, platformu “Motointegrator” un “Amserv Rīga”. Divu mēnešu laikā iedzīvotāji, autoservisi un zemnieku saimniecības pārstrādei nodeva 80 tonnas izlietotās motoreļļas – apjomu, kas pielīdzināms vairāk nekā 20 000 vieglo automašīnu eļļas maiņām.

Kampaņas mērķis bija veicināt izlietotās motoreļļas savākšanu un sabiedrības izpratni par eļļu kā bīstamo atkritumu radītajiem riskiem videi un cilvēku veselībai.

Vislielākais vienā adresē kampaņas laikā savāktais motoreļļas apjoms bija kādam uzņēmumam Jelgavas novadā, kas pārstrādei nodeva 12 tonnas. Savukārt aktīvākās mājsaimniecības bija pa vienai Rīgā un Jelgavas novadā, kur katrā tika nodotas pa vienai tonnai izlietotās motoreļļas. Arī pēc pieteikumu skaita visaktīvākie iedzīvotāji un uzņēmumi bija Rīgā – galvaspilsētā saņemti 17 pieteikumi motoreļļas savākšanai no adreses.

“Izlietotā motoreļļa pati nekur nepazūd – ja tā netiek pareizi apsaimniekota, tā agrāk vai vēlāk draud nonākt vidē,” norāda Nauris Bertmanis, SIA “Oil Recovery” valdes loceklis. “Svarīgi, lai pēc eļļas maiņas tā tiktu novirzīta pārstrādei, nevis ilgstoši uzglabāta āra teritorijās, pagrabos vai sadedzināta improvizētos apkures risinājumos. Pārstrāde šajā ķēdē ir izšķirošais posms – tā ļauj videi kaitīgus atkritumus pārvērst resursos, mazināt ilgtermiņa piesārņojuma riskus un samazināt nepieciešamību pēc pirmreizējo izejvielu izmantošanas,” pauž N. Bertmanis.

Kā liecina dati*, ik gadu Latvijā tiek pārdotas aptuveni 15 000 tonnas smēreļļu, tā skaitā arī motoreļļas, taču savākta un pārstrādāta tiek apmēram puse. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 8000 tonnu tehniskās eļļas paliek ārpus uzskaites un daļa no tās potenciāli nonāk vidē. Vienas automobiļa eļļas maiņas procesā iegūtā izmantotā eļļa var piesārņot līdz pat četriem miljoniem litru saldūdens, kas ir gada ūdens patēriņš aptuveni 50 cilvēkiem**. Savukārt atstrādātā motoreļļa, kas tiek dedzināta nepiemērotās krāsnīs, rada augstu cieto daļiņu, smago metālu un toksisku organisko savienojumu emisiju, būtiski pasliktinot gaisa kvalitāti un palielinot risku elpceļu un sirds-asinsvadu saslimšanām. Tāpēc motoreļļas pareiza apsaimniekošana ir kritiski svarīga.

Kā norāda “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklis Kaspars Zakulis, atbildīga izlietotās motoreļļas nodošana ir jautājums, kas prasa kopīgu nozares rīcību: “Mēs redzam, ka, sākoties apkures sezonai, sludinājumu portālos pieaug sludinājumu skaits, kuros piedāvā iegādāties atstrādātu motoreļļu. Diemžēl tas itin bieži nozīmē šo kaitīgo vielu izmantošanu neatbilstošās krāsnīs un attiecīgi – būtisku gaisa piesārņojumu. Lai to mainītu, jāstrādā gan pie normatīvās vides pilnveides, gan sabiedrības izglītošanas. Šeit izšķiroša ir tirgotāju, autoservisu, atkritumu apsaimniekotāju un valsts institūciju sadarbība, veidojot drošu un ilgtspējīgu videi kaitīgo atkritumu aprites sistēmu.”

Izlietoto motoreļļu gan fiziskas, gan juridiskas personas ikdienā var nodot kādā no vairāk nekā 40 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumiem visā Latvijā. To atrašanās vietu saraksts pieejams vietnē www.oilrecovery.lv sadaļā “Pakalpojumi” → “Atstrādātās motoreļļas nodošana”. Apjomam virs 100 litriem iespējams pieteikt bezmaksas savākšanu no adreses. Līdz šim “Oil Recovery” šādu pakalpojumu ikdienā nodrošināja, sākot no 500 litriem, taču, vadoties pēc kampaņas rezultātiem un sabiedrības izrādītās intereses, uzņēmums ir lēmis šo slieksni – 100 litri - saglabāt arī turpmāk.

Pieteikšanās motoreļļas savākšanai no adreses: tālr.: +37124551555 ; e-pasts: klientiem@oilrecovery.lv . Plašāka informācija ar “Oil Recovery” pakalpojumiem un aktualitātēm pieejama www.oilrecovery.lv .

* Valsts vides dienesta apkopotā informācija par ražotāju atbildības sistēmā apsaimniekoto atkritumu apjomu - https://www.vvd.gov.lv/lv/zinojumi-par-ras-apsaimniekoto-regenereto-apjomu

** https://www.epa.gov/recycle/managing-reusing-and-recycling-used-oil?utm

Par “Oil Recovery”

SIA “Oil Recovery”, kas agrāk darbojās kā “Eko Osta”, ir AS “Eco Baltia” grupas uzņēmums, kas specializējas videi kaitīgu un bīstamu atkritumu savākšanā, transportēšanā, attīrīšanā un pārstrādē. Tās pakalpojumu portfelī ietilpst smēreļļu un eļļas filtru, naftas produktiem piesārņotu ūdeņu un grunts, organisko šķīdinātāju, eļļas filtru un pat nolietoto riepu apsaimniekošana, kā arī vides sanācija un uzraudzība.

Par SIA “Latvijas Zaļais punkts”:

SIA „Latvijas Zaļais punkts” ir dibināts 2000.gada 11.janvārī un patlaban ir pieredzes bagātākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā. “Latvijas Zaļais punkts” kopš darbības pirmsākumiem rūpējas par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Kopš 2006.gada “Latvijas Zaļais punkts” ir atbildīgs arī par nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu. No 2024.gada 1.janvāra uzņēmums atbild arī par tabakas izstrādājumu ar filtriem un filtru, ko lieto kopā ar tabakas izstrādājumiem apsaimniekošanu, savukārt no tā 2024.gada 1.jūlija arī par tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu.

Papildu informācija:

Alise Zvaigzne

SIA “Latvijas Zaļais punkts”

Sabiedrisko attiecību vadītāja

Tel.: 28780467

e-pasts.: alise@zalais.lv

www.zalais.lv

www.oilrecovery.lv

TV3 sižēts par kampaņu “Nodod motoreļļu pirms tā nodod tevi!”

< Atpakaļ uz jaunumiem

Kā ar “otrabotku” kurinātās krāsnīs nosvilina krietnu valsts budžeta kumosu

Tue, 11 Nov 2025 07:31:30 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Katru gadu Latvijā tiek pārdotas aptuveni 15 000 tonnu smēreļļas. Aptuveni pusi pēc izmantošanas savāc un pārstrādā – sadedzina īpaši augstā temperatūrā, bet degšanas blakusproduktus attīra, un pāri paliek tikai ūdens tvaiki, kas kā balti dūmi paceļas no industriālajiem skursteņiem. Par tiem bažīties nav pamata. Daudz vairāk jāuztraucas par atlikušajiem tonnu tūkstošiem, kuri apkures sezonas gaidās pārpludina tirdzniecības sludinājumu portālus. Atraduši pircēju, tie videi un cilvēkam pagalam nedraudzīgi izkūp apkures krāsnīs legāla kurināmā vietā. Lai to mainītu, jāveido droša un ilgtspējīga sistēma, kas balstās uz tirgotāju, autoservisu, atkritumu apsaimniekotāju un valsts institūciju sadarbību.

Kaut arī Latvija katru gadu sasniedz normatīvajos aktos noteikto smēreļļas savākšanas un apstrādes minimumu – 45 %, bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem nākas krietni pasvīst, lai to paveiktu. Tikmēr “pelēkajā” tirgū darbs sokas viegli un raiti.

Latvijā ar smēreļļu savākšanu un pārstrādi nodarbojas trīs licencēti uzņēmumi. Šo procesu uzrauga un kontrolē viena valsts institūcija – Valsts vides dienests. Klientu, galvenokārt autoservisu, ir simtiem, ja ne tūkstošiem. Cik no tiem darbojas pelēkajā zonā, nav zināms, bet uzraudzīt var tikai tos uzņēmumus, kas savu darbību ir oficiāli reģistrējuši un ir redzami Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts vides dienestam. Vienas automašīnas eļļas maiņas procesā iegūtā izmantotā eļļa var piesārņot teju 4 miljonus litru saldūdens jeb 50 cilvēku gada ūdens patēriņu. Par laimi, vidē tiek izliets pavisam neliels apjoms izmantotās eļļas, taču tā ir priecāšanās par mazāko ļaunumu: motoreļļas uz nebēdu tiek dedzinātas neatbilstošās krāsnīs, radot gaisa piesārņojumu un veselības riskus cilvēkiem. Uzpircēji par izlietoto eļļu maksā ap 200–300 eiro tonnā. Skaidrā naudā. Tātad nekāda pievienotās vērtības vai akcīzes nodokļa, kas nonāktu valsts budžetā. Legāli uzņēmumi, kuri godīgi maksā algas, nodokļus un pārstrādā eļļu atbilstoši valsts noteiktajām vides prasībām, nespēj konkurēt ar šādu cenu līmeni – krāšņu kurināmā degviela ar akcīzes nodokli maksā 3–4 reizes dārgāk.

Smēreļļu apsaimniekošanas jomā Latvija ir unikāla: starp Eiropas Savienības valstīm esam vienīgie, kas smēreļļu apsaimniekošanu ir pacēluši problēmas līmenī. No vienas puses, varētu lepoties, jo nav jau vienmēr jādara tikai tas, ko dara citi. Arī obligāts elektronisko cigarešu depozīts mums pasaulē patlaban plānots ja ne vienīgajiem, tad vieniem no pirmajiem gan, un ar to varēsim lepoties! No otras puses, citās valstīs noteiktu smēreļļas savākšanas un pārstrādes prasību nav, jo vienkārši tur videi nedraudzīgi nerīkojas. Ja šādu eļļu piedāvātu apkurei “pa lēto”, teiksim, Vācijā, visticamāk, reakcija būtu neizpratnes pilns skatiens. Eiropā gluži vienkārši nav pieņemts liet savā kurtuvē bīstamos atkritumus. Latvijā to dara uzcītīgi. Visvairāk akmeņu ir autoservisu dārziņā, taču arī citas nozares nav bez grēka. Piemēram, celtniecībā veidņu eļļošanai nereti tiek izmantota nevis speciālā veidņu eļļa, bet motoreļļas atkritumi, – sak’, ar kaut ko iesmērēs, būs jau labi.

Diemžēl vienam pašam Valsts vides dienestam nepietiek resursu, lai pārbaudītu katru autoservisu. Pašvaldības šajā gadījumā nebūs noderīgs palīgs: tās var kontrolēt, vai autoserviss nepiesārņo vidi un netrokšņo, bet tām trūkst kompetenču izvērtēt, cik atbilstoša eļļa tiek lieta kurtuvēs vai tirgota sludinājumu portālos. Tāpēc par nozari atbildīgajai Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) būtu jāveido stingrāks regulējums un jāuzliek par pienākumu daudz rūpīgāk fiksēt ienākošā un izejošā apjoma plūsmu ar atbilstošiem dokumentiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests šo procesu varētu uzraudzīt ar padziļinātu interesi par aizdomīgi lētiem autoservisiem. Tad arī Valsts vides dienests varētu vieglāk kontrolēt to, cik daudz un kādas kvalitātes eļļa tiek savākta un apsaimniekota.

Kur patiešām būtu vērts ņemt piemēru no Lietuvas, – kā apsaimniekot automašīnu degvielas filtrus, gaisa filtrus un amortizatorus, kas arī satur eļļu. Tā ir Latvijā pavisam novārtā atstāta joma. Mēs daudzmaz uzraugām eļļas filtru plūsmu, bet arī citiem filtriem būtu jākļūst par dabas resursu nodokļa objektu un jānosaka to apsaimniekošanas mērķi. Jau pēc desmit gadiem gribam noglabāt atkritumu poligonos ne vairāk par 10 % atkritumu, tomēr ļaujam tādam resursam kā izmantotās smēreļļas, eļļu un degvielu saturoši filtri vienkārši izkūpēt gaisā. Varbūt tomēr ir vajadzīga viena paraugprāva ar raganu medībām, lai šajā jautājumā ieviestu nedaudz baiļu un vismaz minimālu kārtību? Diemžēl labticība vien nepalīdzēs sasniegt mērķus, kamēr pelēkajā tirgū zels un plauks tirdzniecība ar izmantoto smēreļļu. Lai apgāztu manu teoriju, ikvienam ir iespēja līdz

10. novembrim iesaistīties videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmuma “Oil Recovery” un partneru kampaņā “Nodod motoreļļu, pirms tā nodod tevi!”. Tās laikā iedzīvotāji, autoservisi un zemnieku saimniecības var bez maksas nodot izlietoto motoreļļu vairāk nekā 30 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos visā Latvijā, bet apjomam virs 100 litriem pieteikt savākšanu no savas adreses.

< Atpakaļ uz jaunumiem

“Oil Recovery” kļūst par Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas oficiālo atbalstītāju

Wed, 05 Nov 2025 11:31:44 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmus “Oil Recovery” noslēdzis sadarbības līgumu ar Latvijas Bobsleja un skeletona federāciju (LBSF), kļūstot par federācijas oficiālo atbalstītāju 2025./2026. gada sezonā. Ar partnerību stiprināsim izlases ikdienas darbu, lai Latvijas sportisti ziemas sezonā startētu ar pārliecību Pasaules un Eiropas čempionātos un gatavojoties Milānas un Kortīnas olimpiskajām spēlēm.

Mēs, “Oil Recovery”, ticam, ka bobslejs precīzi atspoguļo to, kā mēs strādājam ikdienā – komandas gars, tehnoloģiju precizitāte, drošība un neskaitāmi atkārtojumi, kas ved pie rezultāta. Latvijas izlase iemieso mērķtiecību un spēju mācīties no katra posma, lai nākamajā finišā būtu vēl spēcīgāka. Tieši tādu attieksmi mēs atbalstām.

“Gan trasē, gan mūsu pārstrādes rūpnīcā uzvara slēpjas detaļās. Sportisti pielāgojas laikapstākļiem un ledum, mēs pielāgojamies materiālu sastāvam, normatīvajiem regulējumiem un datiem. Mazie uzlabojumi kopā rada lielu rezultātu, tāpēc mēs tiecamies ieguldīt inovācijās un cilvēkos, lai katrs nākamais “brauciens” būtu labāks par iepriekšējo. Bobslejā un pārstrādē nav vietas nejaušībām: ir skaidrs mērķis, regulāri treniņi, atbildība un rezultāts. Savienojot šīs komponentes mēs varam sasniegt rezultātu, ar ko lepojamies un Latvijas bobsleja izlase ir gadu no gada pierādījusi, ka tas viņiem ir pa spēkam,” stāsta Nauris Bertmanis, “Oil Recovery” valdes loceklis.

< Atpakaļ uz jaunumiem

Septiņas lietas, kas ikvienam jāzina par motoreļļu

Fri, 17 Oct 2025 08:36:38 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

SKDS aptaujas* dati rāda, ka 77 % Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecībā ir automašīna, motocikls vai motorollers, tādēļ regulāra motoreļļas maiņa ir neatņemama apkopes sastāvdaļa. Taču tikai retais aizdomājas, ka izlietota motoreļļa kļūst par bīstamiem atkritumiem, kas var piesārņot augsni, ūdeni un gaisu, kā arī radīt nopietnus riskus cilvēku veselībai. Lai pieņemtu pareizo lēmumu, ko iesākt ar izlietoto motoreļļu, svarīgi zināt septiņas lietas par motoreļļu un tās nodošanu pārstrādei – no atbildības likuma priekšā un izplatītākajām kļūdām līdz drošiem nodošanas veidiem.

Latvijā ik gadu tiek pārdotas aptuveni 15 000 tonnu smēreļļu, tostarp motoreļļas, taču pārstrādē nonāk vien apmēram puse no šī apjoma. Lai pievērstu uzmanību izlietotās motoreļļas pareizai apsaimniekošanai, no 10. septembra līdz 10. novembrim visā valstī notiek kampaņa “Nodod motoreļļu, pirms tā nodod tevi!”. Tās laikā iedzīvotāji, autoservisi un zemnieku saimniecības var ērti un bez maksas nodot pārstrādei izlietoto motoreļļu. Kampaņu īsteno videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums “Oil Recovery” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu”, “Eco Baltia vide”, “Inter Cars Latvija”, platformu “Motointegrator” un “Amserv Rīga”.

1. Kas īsti ir atstrādātā motoreļļa?

Par atstrādātu motoreļļu, kas plašāk pazīstama ar svešādo apzīmējumu otrabotka, dēvē izlietotu motoreļļu pēc tās darba cikla. Ar šo vārdu saprot naftas vai sintētiskas bāzes eļļu, kas ekspluatācijas laikā ir ķīmiski un mehāniski degradējusies un piesārņota ar piedevu sadalīšanās produktiem, sodrējiem, metāla nodiluma daļiņām, kā arī degvielas, antifrīza un ūdens piemaisījumiem. Termins lietots attiecībā uz eļļām no iekšdedzes dzinējiem (autotransports, lauksaimniecības un kuģu tehnika), transmisijām un industriālajām iekārtām.

2. Motoreļļa ir bīstamie atkritumi

Izlietotā motoreļļa satur ķīmiskas piedevas un citu vielu maisījumus, kas var nopietni kaitēt videi un cilvēku veselībai. Ja eļļa nonāk augsnē vai ūdenī, piesārņojums ir ilgstošs. Ja to sadedzina neatbilstošās krāsnīs, rodas toksiskas emisijas. “Lielākā problēma nav eļļas izlīšana vidē, kas, visticamāk, notiek reti, bet gan tās dedzināšana neatbilstošās krāsnīs, radot gaisa piesārņojumu un veselības riskus cilvēkiem,” norāda “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

3. Par motoreļļas nodošanu pārstrādei atbildīgs tas, pie kura eļļa rodas

Princips ir vienkāršs: ja izlietotā motoreļļa rodas mājās vai saimniecībā, par tās nodošanu pārstrādei atbild īpašnieks. Ja eļļu maina autoservisā, par tās pareizu nodošanu atbildību vajadzētu uzņemties servisam. Arī tirgotājiem jānodrošina eļļas savākšanas mehānisms, sadarbojoties ar ražotāju atbildības sistēmām (RAS). Diemžēl tieši šajā ķēdes posmā bieži rodas traucējumi – nepilnības normatīvajos aktos mazina izsekojamību auto servisos uzkrātajām motoreļļām, līdz ar to motoreļļas burtiski aizplūst garām oficiālai videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanas sistēmai un draud nonākt vidē.

4. Motoreļļas nodošana pārstrādei ir vienkārša un pieejama

Latvijā ar tehnisko eļļu savākšanu un pārstrādi nodarbojas trīs licencēti uzņēmumi, kas nodrošina tās drošu savākšanu un pārstrādi. “Oil Recovery” rīkotās kampaņas laikā to iespējams nodot vairāk nekā 40 šķiroto atkritumu laukumos visā Latvijā (to saraksts pieejams vietnē www.oilrecovery.lv sadaļā “Pakalpojumi”, “Atstrādātās motoreļļas nodošana”).

Ja eļļas apjoms pārsniedz 100 litru, to var pieteikt bezmaksas savākšanai no adreses. Pēc nodošanas pārstrādei tiek izsniegts oficiāls apliecinājums par atbilstošu apsaimniekošanu.

5. Kā izvairīties no kļūdām?

Lielākās kļūdas ir izlietotās motoreļļas nepareiza uzglabāšana un citu vielu piejaukšana. Eļļa jāuzglabā slēgtos traukos vai mucās, lai tā nevarētu nonākt vidē, kā arī lai neizlīst pārvadāšanas laikā. Uzkrātajai motoreļļai nedrīkst pievienot citus ķīmiskus maisījumus, piemēram, dzesēšanas šķidrumu, jo tas var padarīt eļļu nepārstrādājamu. Neliels ūdens piejaukums parasti nav kritisks, jo pārstrādes procesā to var neitralizēt, taču labāk no tā izvairīties. Tāpat vienmēr nepieciešams pārliecināties, ka videi kaitīgo atkritumu savācējam ir licence. Tas samazina risku, ka izlietotā eļļa varētu nonākt nelegālā apritē un nodarīt kaitējumu videi.

6. Pārbaudi, ko dara tavs serviss!

Godīgs autoserviss var uzrādīt līgumu ar licencētu atkritumu apsaimniekotāju un izsniegt dokumentu, kas apliecina izlietotās eļļas nodošanu pārstrādei. Ja eļļas maiņas cena šķiet aizdomīgi zema, tas var būt signāls, ka utilizācija netiek veikta atbilstoši. “Visvairāk akmeņu ir autoservisu dārziņā – daļa darbojas pelēkajā zonā, un to ir grūti kontrolēt. Tāpēc klientam ir tiesības jautāt un pārliecināties, kā viņa automašīnai nomainītā eļļa tiek apsaimniekota,” uzsver Kaspars Zakulis.

7. Kā tiek pārstrādāta motoreļļa?

Savāktā eļļa tiek nogādāta pārstrādes uzņēmumā, kur tā tiek pakļauta pirmsapstrādei. Vispirms veic mehānisku filtrēšanu, lai atdalītu smagās frakcijas, piemēram, smiltis un skaidas. Nākamajā posmā materiālu atdala no ūdens, izmantojot sildīšanas un ķīmiskās apstrādes metodes. Pēc šī procesa tiek iegūta attīrīta motoreļļa, kas piemērota turpmākai pārstrādei naftas pārstrādes uzņēmumos. Tālāk ir divas iespējas: no šī materiāla var ražot jaunas bāzes eļļas vai sertificētu degvielu, pielietojot vakuumdestilācijas, krekinga vai filtrēšanas tehnoloģijas. No bāzes eļļām tiek ražotas jaunas tehniskās eļļas, savukārt iegūtā degviela tiek izmantota kā enerģijas avots — piemēram, kuģu industrijā vai apkures sistēmās. Visu procesu veic, ievērojot vides aizsardzības prasības, un tas tiek stingri kontrolēts valsts līmenī. Lai uzņēmums drīkstētu ražot naftas produktus, tam ir jābūt sertificētam saskaņā ar Eiropas Savienības vienoto REACH regulējumu.

* Aptauju “Atkritumu šķirošanas paradumi” pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS, 2024. gada novembrī un decembrī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.

< Atpakaļ uz jaunumiem

Ātri, droši, bez maksas: īpašā vides kampaņā aicina atbrīvoties no izlietotās motoreļļas

Wed, 10 Sep 2025 10:16:58 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

10.09.2025.

No 10. septembra līdz 10. novembrim visā Latvijā norisināsies kampaņa “Nodod motoreļļu pirms tā nodod tevi!”, kuras laikā iedzīvotāji, autoservisi un zemnieku saimniecības varēs bez maksas nodot izlietoto motoreļļu. Ikviens šo bīstamo atkritumu varēs nodot pārstrādei vairāk nekā 30 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos visā Latvijā, kā arī apjomam virs 100l pieteikt savākšanu no savas adreses.

Ik gadu Latvijā tiek pārdotas aptuveni 15 000 tonnas smēreļļu, taču tikai aptuveni puse tiek savākta un pārstrādāta. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 8000 tonnu motoreļļas paliek ārpus uzskaites un nereti nonāk dabā. Lai arī Latvija katru gadu sasniedz normatīvajos aktos noteikto smēreļļas savākšanas un apstrādes minimumu, jāpatur prātā, ka vienas automobiļa eļļas maiņas procesā iegūtā izmantotā eļļa var piesārņot pat teju 4 miljonus litru saldūdens - tas ir tikpat, cik gada ūdens patēriņš 50 cilvēkiem*.

Kampaņu rīko videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums “Oil Recovery” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu”, “Eco Baltia vide”, “Inter Cars Latvija”, platformu “Motointegrator” un “Amserv Rīga”. “Normatīvos noteiktais savākšanas minimums ir tikai starta līnija, nevis galamērķis. Ja vēlamies reāli mazināt vides riskus, mums jāpanāk, ka savākts tiek ievērojami vairāk. Tāpēc šī kampaņa ir solis ceļā uz augstākiem standartiem ar mērķi iedibināt praksi, kas atbilst ilgtspējīgas saimniekošanas principiem,” uzsver Nauris Bertmanis, SIA “Oil Recovery” valdes loceklis.

Kampaņas laikā atstrādāto motoreļļu var nodot ikviens interesents, tostarp autoservisi, zemnieku saimniecības, kā arī privātpersonas pēc eļļas maiņas auto transportam vai tehniskai ierīcei. Jebkuru izlietotās motoreļļas daudzumu iespējams nodot vairāk nekā 30 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos visā Latvijā (to saraksts pieejams vietnē www.oilrecovery.lv sadaļā “Pakalpojumi”, “Atstrādātās motoreļļas nodošana”). Savukārt, ja eļļas apjoms sasniedz vismaz 100 litrus, tā tiks bez maksas savākta no norādītās adreses - Rīgas reģionā trīs darba dienu laikā, citviet Latvijā līdz divām nedēļām. Ārpus kampaņas šāds pakalpojums pieejams no 500 litriem. Pēc nodošanas ikviens saņem oficiālu apliecinājumu par atbilstošu apsaimniekošanu.

Kā norāda “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis, atbildīga izlietotās motoreļļas nodošana ir jautājums, kas prasa kopīgu pieeju visā nozarē: “Mēs redzam, ka, sākoties apkures sezonai, palielinās sludinājumu portālos pieejamie piedāvājumi ar motoreļļu, kas diemžēl bieži nozīmē tās izmantošanu neatbilstošās krāsnīs un papildu piesārņojumu. Lai to mainītu, jāstrādā ne tikai pie savākšanas apjomu palielināšanas, bet arī pie normatīvās vides un sabiedrības

izglītošanas. Šeit būtiska ir tirgotāju, servisu, atkritumu apsaimniekotāju un valsts institūciju sadarbība, lai veidotu drošu un ilgtspējīgu sistēmu.”

Pieteikšanās motoreļļu savākšanai no adreses notiek, zvanot pa tel. 25780456 vai rakstot uz e-pastu jelena.lebedjoka@oilrecovery.lv .

* https://www.epa.gov/recycle/managing-reusing-and-recycling-used-oil?utm_source=chatgpt.com

Par “Oil Recovery”

Par SIA “Latvijas Zaļais punkts”:

Papildu informācija:

Alise Zvaigzne

SIA “Latvijas Zaļais punkts”

Sabiedrisko attiecību vadītāja

Tel.: 28780467

e-pasts.: alise@zalais.lv

www.zalais.lv

www.oilrecovery.lv

< Atpakaļ uz jaunumiem

“Oil Recovery” sadarbībā ar “ZAAO” paplašina motoreļļu un eļļas filtru bezmaksas nodošanas iespējas reģionos

Thu, 31 Jul 2025 14:23:38 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Lai veicinātu atbildīgu attieksmi pret bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un novērstu to nokļūšanu apkārtējā vidē, SIA “ZAAO” (ZAAO) sadarbībā ar vides resursu apsaimniekotāju “Oil Recovery” un ražotāju atbildības sistēmu “Latvijas Zaļais punkts” paplašina iespējas privātpersonām bez maksas nodot izlietoto motoreļļu un eļļas filtrus Turpmāk iedzīvotājiem būs iespēja bez maksas nodot izlietoto motoreļļu un eļļas filtrus 21 ZAAO EKO laukumā Vidzemē un Latgalē.

Šī iniciatīva ir nozīmīgs solis ceļā uz modernu un ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu reģionālā mērogā, vienlaikus veicinot videi kaitīgo atkritumu – īpaši izlietotu motoreļļu un eļļas filtru – atbildīgu un iedzīvotājiem ērtu nodošanu. Tās mērķis ir mazināt riskus, ko rada bīstamo vielu nokļūšana apkārtējā vidē, un nodrošināt, lai šie atkritumi nonāktu drošā un kontrolētā apsaimniekošanas procesā.

Kas jāņem vērā, nododot motoreļļu un eļļas filtrus?

Lai nodotu izlietoto motoreļļu, nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās – iedzīvotāji aicināti apmeklēt sev tuvāko EKO laukumu tā darba laikā, ņemot līdzi atbilstoši sagatavotos atkritumus.

Nododamajai motoreļļai jābūt iepildītai cieši noslēdzamā, no noplūdēm drošā traukā – vēlams oriģinālajā iepakojumā vai citā piemērotā plastmasas kanniņā. Motoreļļai nedrīkst būt piejauktas citas vielas, piemēram, pārtikas eļļas, degviela, ūdens vai mehāniski piemaisījumi, lai tā būtu piemērota drošai apsaimniekošanai. Ja motoreļļa tiek nodota neoriģinālā traukā, uz tā vēlams norādīt trauka saturu - piem., izstrādāta motoreļļa. Tāpat būtiski traukus nepārpildīt, lai novērstu iespējamu taras atvēršanos un vielas izšļakstīšanos. Savukārt eļļas filtrus ieteicams iepakot atsevišķi, piemēram, maisiņā vai slēgtā traukā. Šāda bīstamo atkritumu sagatavošana nodrošina, ka materiāli tiks pieņemti bez sarežģījumiem un varēs tikt droši apsaimniekoti atbilstoši vides prasībām. Informācija par EKO laukumu atrašanās vietām un darba laikiem pieejama ZAAO tīmekļa vietnē www.zaao.lv sadaļā “Eko laukumi” - ŠEIT.

Par “Oil Recovery”

Par SIA “ZAAO”

ZAAO ir dibināta 1998. gadā un ir publiski privāta kapitālsabiedrība, kuras dalībnieki ir 11 Latvijas pašvaldības: Alūksnes, Balvu, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Valkas un Valmieras. Uzņēmums nodrošina ilgtspējīgus un videi draudzīgus atkritumu apsaimniekošanas risinājumus lielākajā daļā Vidzemes un Latgales reģiona austrumu daļā. ZAAO darbība ietver sadzīves atkritumu savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un drošu apglabāšanu, vienlaikus ieviešot aprites ekonomikas principus. Ar 21 EKO laukuma tīklu iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja bez maksas nodot šķirotos atkritumus. Būtiska uzņēmuma darbības daļa ir arī sabiedrības izglītošana vides jautājumos.

Par SIA “Latvijas Zaļais punkts”:

Papildu informācija:

Alise Zvaigzne

SIA “Eco Baltia vide”

sabiedrisko attiecību vadītāja

Tel. 28780467

e-pasts:  alise.zvaigzne@ecobaltiavide.lv

www.ecobaltiavide.lv

< Atpakaļ uz jaunumiem

SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Oil Recovery” paplašina smēreļļu nodošanas iespējas astoņās Latvijas pilsētās

Tue, 10 Jun 2025 12:24:47 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Lai veicinātu videi kaitīgu atkritumu atbildīgu apsaimniekošanu un veidotu efektīvāku resursu apriti, SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar SIA “Oil Recovery” un Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu – turpmāk ikviens iedzīvotājs bez maksas varēs nodot izlietotās smēreļļas, tostarp motoreļļu, “Eco Baltia vide” šķirošanas laukumos visā Latvijā. Bezmaksas eļļas un eļļas filtru nodošanas iespējas pieejamas Rīgā, Daugavpilī, Salaspilī, Ādažos, Liepājā, Saldū, Aizputē un Siguldā.

Šī iespēja sniedz iedzīvotājiem ērtu un drošu veidu, kā atbrīvoties no eļļas filtriem un sadzīvē radušās izlietotās motoreļļas, ko nedrīkst izmest sadzīves atkritumos vai izliet kanalizācijā. Pēc nodošanas, šos bīstamos atkritumus savāks un pārstrādei sagatavos SIA “Oil Recovery”, kas nodrošinās, ka eļļas filtri tiek atbilstoši apsaimniekoti un nolietotās smēreļļas tiek atgriezta otrreizējā apritē, nevis nonāk vidē.

“Joprojām redzam, ka daļa iedzīvotāju izvēlas izlietoto motoreļļu nevis nodot pārstrādei, bet gan sadedzināt vai utilizēt neatbilstošā veidā – izlejot to kanalizācijā vai vidē. Šāda rīcība ir ne tikai videi ārkārtīgi kaitīga, bet arī bīstama cilvēku veselībai, jo smēreļļā esošās piesārņojošās vielas var nonākt augsnē, gruntsūdeņos un gaisā. Nodrošinot iespēju eļļu bez maksas nodot šķirošanas laukumā, mēs speram nozīmīgu soli pretī tam, lai mazinātu šos kaitīgos paradumus,” norāda Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.

SIA “Oil Recovery” nodrošinās savāktās eļļas attīrīšanu un sagatavošanu pārstrādei, ievērojot visas vides drošības prasības. Tā eļļa, kas varētu būt ilgstošs piesārņotājs, tiek pārveidota par izejvielu tālākai izmantošanai rūpniecībā.

“Izlietota smēreļļa bieži tiek uzskatīta tikai par bīstamu atkritumu, taču pareizi apsaimniekota, tā kļūst par vērtīgu resursu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, ka šī eļļa netiek bezjēdzīgi izlieta vai nonāk vidē, bet gan tiek savākta, attīrīta un novirzīta pārstrādei. Tā mēs novēršam iespējamu piesārņojumu un vienlaikus veicinām aprites ekonomiku, kur katrs materiāls pēc iespējas ilgi saglabā savu vērtību. Jo vairāk cilvēku šo iespēju izmantos, jo lielāks būs pozitīvais efekts uz vidi un dabas resursu saglabāšanu. Šī sadarbība ar 'Eco Baltia vide' ir būtisks solis ceļā uz pārdomātāku un videi draudzīgāku attieksmi pret smēreļļu apsaimniekošanu,” uzsver Nauris Bertmanis, SIA “Oil Recovery” direktors.

Kas jāzina nododot eļļu un eļļas filtrus?

Lai nodrošinātu drošu un videi draudzīgu eļļas pārstrādi, jāievēro daži būtiski nosacījumi. Tiek pieņemta tikai tīra, atstrādāta eļļa — bez piemaisījumiem, piemēram, antifrīza, tosola, bremžu šķidruma vai ūdens. Tāpat bez maksas tiek pieņemti visu veidu eļļas filtri. Ja eļļas apjoms sasniedz 600 litrus vai vairāk, iedzīvotāji var pieteikt arī bezmaksas izvešanu no norādītās adreses. Ja nododamās eļļas apjoms ir mazāks, uzņēmums aicina nodot nolietoto eļļu un filtrus, vedot tos uz kādu no SIA “Eco Baltia vide” un partneru šķirošanas laukumiem to darba laikā: Rīgā, Tvaika ielā 39C; Daugavpilī, Dunduru ielā 13A (tiek pieņemtas tikai smēreļļas); Salaspilī, Rīgas ielā 115 k-1; Kadagā, Ādažu novadā – pie Kadagas attīrīšanas ietaisēm; Liepājā, Ziemupes ielā 44; Zemgaļos, Saldus pagastā; Aizputē, Raiņa bulvārī 26; kā arī Siguldā, Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” laukumā “Zemdegas”.

Par SIA “Eco Baltia vide”

“Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina plašāko vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu – sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, teritoriju uzkopšanu un ceļu apsaimniekošana, kā arī dažādus sezonālos pakalpojumus.

< Atpakaļ uz jaunumiem

Bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmums “Eko Osta” reorganizācijas rezultātā kļūst par “Oil Recovery”

Sat, 28 Dec 2024 10:36:11 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Informācija medijiem

28.12.2024.

Latvijas vadošais videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmums SIA “Eko Osta”, kura 100 % kapitāla daļu šogad iegādājās “Eco Baltia”, reorganizācijas rezultātā no 28. decembra tiek pievienots SIA “Oil Recovery” un turpmāk darbosies ar jauno nosaukumu.

“Eko Osta” iegādes darījums šā gada oktobrī tika īstenots caur “Eco Baltia” koncerna uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” meitas sabiedrību SIA “Oil Recovery”. Šā gada decembrī veikta uzņēmumu reorganizācija, kā rezultātā “Eko Osta” tika pievienota “Oil Recovery” un turpinās darboties kā SIA “Oil Recovery”. Apvienotais uzņēmums turpina nodrošināt līdzšinējos pakalpojumus bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Abu pušu klientiem un partneriem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

”Eco Baltia” grupas vides sektora vadītājs Jānis Aizbalts: “Vides ilgtspēja ir nemitīgi pilnveidojams process, kura ietvaros cenšamies nodrošināt arvien plašāku un daudzveidīgāku atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes portfeli. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir ļāvusi būtiski paplašināt pakalpojumu klāstu arī tādos virzienos, kurus līdz šim valsts mērogā īstenot bijis izaicinājums.”

SIA “Oil Recovery” (iepriekš “Eko Osta”) nodarbojas ar bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, naftas produktu piesārņotu ūdeņu savākšanu, pārvadāšanu, attīrīšanu un pārstrādi, vides sanāciju un kvalitātes monitoringu. Tostarp uzņēmums veic kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu, t. sk. Rīgas, Skultes, Salacgrīvas, Engures, Lielupes, Mērsraga, Rojas ostu teritorijās savākto kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanu. Tāpat uzņēmums sadarbojas ar ražotāju atbildības sistēmām Latvijā, tādējādi veicinot videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas un pārstrādes normu izpildi atbilstoši valstī noteiktajām prasībām.

“Oil Recovery” direktors Nauris Bertmanis: “Mūsu mērķis ir attīstīt šo nozares uzņēmumu kā stabilu, ilgtspējīgu tirgus dalībnieku. Pirmie soļi ir zīmola maiņa, pietuvinot uzņēmuma identitāti starptautiskajam tirgum, uz ko tiek virzītas arī mūsu ilgtermiņa stratēģijas. Turpinot iepriekš “Eko Osta” nodrošināto pakalpojumu attīstību, plānojam būtiski kāpināt darbību piesārņoto ūdeņu apsaimniekošanā, kā arī atstrādāto eļļu pārstrādē – šoreiz jau kā “Oil Recovery”. Paredzam, ka nākamā gada laikā investīcijas šo mērķu īstenošanai varētu veidot vismaz 1 miljonu eiro”.

Par “Oil Recovery” (iepriekš “Eko Osta”)

“Oil Recovery” (iepriekš “Eko Osta”) ir videi kaitīgo un bīstamo atkritumu apsaimniekotājs un pārstrādātājs. Tas savu darbību uzsāka 1999. gadā kā “Eko Osta”, savukārt 2024.gadā, pēc “Eco Baltia” īstenotās uzņēmuma iegādes un reorganizācijas, kļuva par “Oil Recovery”. Uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki, un uzņēmuma “Eko Osta” apgrozījums 2023.gadā sasniedza 7,8 milj. eiro.

AS “Eco Baltia”

“Eco Baltia” ir lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas, turpinot ar otrreizējo izejvielu loģistiku un vairumtirdzniecību un beidzot ar otrreizējo izejvielu, tostarp PET un PE/PP plastmasas, pārstrādi, kā arī PET šķiedras ražošanu. “Eco Baltia” uzņēmējdarbība ir stratēģiski sadalīta divos uzņēmējdarbības segmentos – polietilēntereftalāta (PET) pārstrādes segmentā un plastmasas pārstrādes un vides pārvaldības pakalpojumu segmentā.

Šobrīd grupa Latvijā, Lietuvā, Polijā un Čehijā nodarbina vairāk nekā 2700 darbinieku. Galvenie grupas pārvaldītie meitasuzņēmumi ir “ITERUM”, “Nordic Plast”, “Eco Baltia vide”, “Latvijas Zaļais punkts”, “JUMIS” Siguldā, “Ecoservice” grupa Lietuvā, “TESIL Fibres” Čehijā un “Metal Plast” Polijā, un no 2024. gada oktobra “Eko Osta” (tagad “Oil Recovery) Latvijā.

“Eco Baltia” akcionāri ir privātā kapitāla fonds “INVL Baltic Sea Growth Fund” (52,81% caur UAB BSGF Salvus), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un Māris Simanovičs (15,93% caur SIA “Enrial Holdings” un 0,75% caur “Penvi Investment” Ltd).

Papildu informācija:

Alise Zvaigzne

AS “Eco Baltia”

sabiedrisko attiecību vadītāja

Tel. 28780467

e-pasts: alise.zvaigzne@ecobaltia.lv

www.ecobaltia.lv

< Atpakaļ uz jaunumiem

SIA “Eko Osta” pievienojas “Eco Baltia” grupai

Wed, 27 Nov 2024 07:27:48 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

SIA “Eko Osta” ir pievienojusies Baltijas lielākajai vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupai – AS “Eco Baltia”. Ar šo soli “Eco Baltia” paplašina savu darbības jomu, stiprinot pozīcijas videi kaitīgo un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas nozarē Latvijā un uzlabojot vides pakalpojumu pieejamību.

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs, norāda: “Eko Osta pievienošanās “Eco Baltia” grupai ir stratēģisks solis, kas ļaus mums sniegt plašāku un daudzveidīgāku vides pakalpojumu klāstu. Šis integrācijas process ļaus mums labāk atbildēt uz sarežģītiem bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izaicinājumiem un sniegs jaunas iespējas valstij efektīvāk realizēt atkritumu apsaimniekošanas mērķus. Esam gandarīti, ka “Eko Osta” kļuvusi par daļu no mūsu grupas.”

SIA “Eko Osta” specializējas bīstamo atkritumu apsaimniekošanā un pārstrādē, tai skaitā piesārņotu ūdeņu savākšanā, pārvadāšanā un attīrīšanā, kā arī vides sanācijā un monitoringa pakalpojumu nodrošināšanā. Uzņēmums darbojas arī kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanā, apkalpojot tādas Latvijas ostas kā Rīga, Skulte, Salacgrīva, Engure, Lielupe un Mērsrags.

Pievienošanās īstenota caur “Eco Baltia” grupas sabiedrību SIA “Oil Recovery”. Līdz ar šo darījumu SIA “Eko Osta” tagad pilnvērtīgi darbojas kā “Eco Baltia” grupas uzņēmums, fokusējoties uz bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanu. Svarīgi uzsvērt, ka klientiem, partneriem un darbiniekiem, kas jau sadarbojas ar “Eko Osta”, esošajos līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

Ar šo paplašināšanos AS “Eco Baltia” apņemas vēl efektīvāk atbildēt uz pieaugošajām prasībām vides apsaimniekošanas sektorā un turpināt attīstīt ilgtspējīgus risinājumus Latvijas un Baltijas tirgū.

< Atpakaļ uz jaunumiem

Nodod vieglā auto riepas lētāk

Fri, 11 Oct 2024 08:34:53 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Noslēgušies sanācijas darbi Liepājas Karostas kanālā

Fri, 14 Jun 2024 13:25:48 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmums “Eko Osta” veicis sanācijas darbus Liepājas ostas Karostas kanāla vides sanācijas projekta trešā kārtas ietvaros.

Darbi tika veikti pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pasūtījuma. Karostas kanālā izņemti 145 199 kubikmetri vēsturiski piesārņotu nogulumu, kas satur aptuveni 298 tonnas bīstamo ķīmisko vielu. Ņemot vērā, ka Karostas teritorija kļūst par aizvien nozīmīgāku Liepājas sociālekonomisko un sadzīves daļu, projektā veiktie kanāla attīrīšanas darbi ļaus vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem baudīt Karostas vērtības tīrākā un kvalitatīvākā vidē, veicinot tās ūdens ekosistēmu atjaunošanos un piesārņojuma mazināšanos.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem – Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA) projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Sanācijas darbi notiek Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes īstenotā projekta “Vēsturiski piesārņotās vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ietvaros. Tā mērķis ir samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.– 2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015. gadam tika īstenots projekts “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanas I kārta”, kura ietvaros no kanāla 78 ha platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī ar SIA “Eko Osta” tiešu līdzdalību vispiesārņotākajā iecirknī 10 ha platībā tika izņemti ~50 000 m³ piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 4,737 miljoni eiro, no kurām 4,027 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

< Atpakaļ uz jaunumiem

Remediation works in the Liepaja Karosta Channel have been completed

Fri, 14 Jun 2024 08:08:47 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

The company "Eko Osta", which collects and recycles environmentally hazardous and hazardous waste, has carried out remediation works within the third phase of the environmental remediation project of the Port of Liepaja's Karosta Channel.

The works were carried out on behalf of the Liepaja Special Economic Zone Authority. 145 199 cubic metres of historically contaminated sediments containing approximately 298 tonnes of hazardous chemicals were removed from the Karosta Channel. As the Karosta area is becoming an increasingly important socio-economic and social part of Liepaja, the canal remediation works carried out under the project will allow local residents and tourists to enjoy the values of the Karosta in a cleaner and higher quality environment, contributing to the recovery of its aquatic ecosystems and reducing pollution.

The remediation of the Karosta Channel in the Port of Liepaja is a unique project at the European level, therefore the results of the project should be in line with the best practice in the implementation of environmental protection projects. One of the project partners - the Norwegian Water Research Institute (NIVA) - is participating in the project with the aim to demonstrate examples of similar remediation works in Norway and to provide knowledge to Latvian specialists, who will be responsible for maintaining the remediation objectives in the future.

The remediation works are carried out within the framework of the project "Remediation works of the historically polluted site of the Port of Liepaja, Karosta Channel" implemented by the Liepaja Special Economic Zone Authority. The aim is to reduce the negative impact of historically contaminated sediments in the Karosta Channel on the environment, human health and the ecological status of the Baltic Sea. The project is funded under the Norwegian Financial Mechanism's Climate Change Mitigation, Adaptation and Environment Programme for the period 2014-2021.

This is a continuation of previous activities to remediat the Karosta Channel in the Port of Liepaja. With the EU Cohesion Fund funding, the project "Historically Contaminated Sites in the Port of Liepaja Karosta channel remediation Phase I" was implemented until 2015, during which large amounts of technogenic contamination (scrap metal, concrete masses, wood, etc.) were removed from 78 ha of the canal and disposed of. In the most contaminated section, ~50 000 m³ of contaminated sediments were removed and deposited in a specially equipped disposal site at the eastern end of the Karosta Channel, with the direct participation of Eko Osta Ltd.

The project is funded under the Norwegian Financial Mechanism's Climate Change Mitigation, Adaptation and Environment Programme 2014-2020. The total cost of the project is €4.737 million, of which €4.027 million is funded by the Norwegian Financial Mechanism.

< Atpakaļ uz jaunumiem

Nolietoto riepu utilizācijas akcija

Mon, 08 Apr 2024 07:55:36 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Eko Osta Ltd. (SIA) to become an Eco Baltia Group company

Fri, 22 Mar 2024 07:23:51 GMT

< Back to news

Eko Osta, Latvia's leading collection and recycling company for environmentally harmful and hazardous waste, will become a member of the Eco Baltia Group, the largest environmental resource management and recycling company in the Baltics. This is provided for in the purchase agreement concluded by the parties, which is subject to the Latvian merger clearance from the Competition Council (CC).

For more than 20 years, Eko Osta has been collecting and recycling environmentally harmful and hazardous waste, providing it’s customers with excellent quality services that meet the highest environmental requirements.

With the closing of the transaction, Eko Osta will become one of the Eco Baltia Group's companies in the environmental management sector, specialising in the management of hazardous and environmentally harmful waste. Eko Osta will continue to operate as before - no changes are planned to the existing cooperation agreements and arrangements for customers, partners and employees.

Eco Baltia is the largest and fastest growing environmental resource management group in the Baltics by turnover, providing a full waste management cycle from waste collection and sorting to recycled materials logistics, wholesale and recycling.

The Group has more than 2 300 employees in Latvia, Lithuania and the Czech Republic. Its leading companies are PET Baltija, Eco Baltia vide, Latvijas zaļais punkts, Nordic Plast, JUMIS, Sigulda, TESIL Fibres from the Czech Republic, UAB Ecoservice, based in Lithuania, and Pilsētas Eko Serviss. In November 2023, the Group, in partnership with INVL Baltic Sea Growth Fund, completed the acquisition of 70% of Metal-Plast, the largest recycler of PVC window and door profiles in Poland.

Eco Baltia's shareholders are the private equity fund INVL Baltic Sea Growth Fund (52.81%), the European Bank for Reconstruction and Development (30.51%) and Māris Simanovičs (16.68%).

< Back to news

“Eko Osta” kļūs par “Eco Baltia” grupas uzņēmumu

Thu, 21 Mar 2024 11:34:07 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Latvijas vadošais videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmums SIA “Eko Osta” kļūs par Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Eco Baltia” uzņēmumu. To paredz pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei vēl nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja.

Jau vairāk nekā 20 gadus SIA “Eko Osta” nodrošina videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanu un pārstrādi, nodrošinot klientiem augstākajām vides prasībām atbilstošus pakalpojumus teicamā kvalitātē.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. SIA “Eko Osta” darbu turpinās kā līdz šim - klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” ir pēc apgrozījuma lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējo izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un pārstrādei.

Grupas uzņēmumos Latvijā, Lietuvā un Čehijā strādā vairāk nekā 2300 darbinieku. Tās vadošie uzņēmumi ir AS "PET Baltija", SIA "Eco Baltia vide", SIA "Latvijas zaļais punkts", SIA "Nordic Plast", Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”, Čehijas “TESIL Fibres” un Lietuvā bāzētais UAB “Ecoservice”, un “Pilsētas Eko Serviss”. 2023. gada novembrī grupa sadarbībā ar INVL Baltic Sea Growth Fund pabeidza Metal-Plast, lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja Polijā, 70% akciju iegādi.

“Eco Baltia” akcionāri ir privātā kapitāla fonds “INVL Baltic Sea Growth Fund” (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un Māris Simanovičs (16,68%).

< Atpakaļ uz jaunumiem

Eko Osta to carry out remediation works on the Liepāja Karosta Canal

Thu, 23 Mar 2023 08:26:47 GMT

< Back to news

“Eko Osta'' has signed a contract with the Liepaja Special Economic Zone Authority to carry out remediation works and remove historically contaminated sediments in the Karosta Canal of the Port of Liepaja. A remediation programme has already been drawn up and agreed with the competent authority as part of the contract, and the actual remediation work will be carried out between 1 April 2023 and 30 November 2023. The remediation work is planned to remove about 164 thousand m³ of contaminated sediments. The total contract amount is EUR 3 497 260. The project will reduce the risk of exposure to historical pollution for the residents of Liepaja, as well as significantly improve the ecological status of the sea and the quality of the surrounding environment.

The remediation works are carried out within the framework of the project ''Historically Contaminated Site of the Port of Liepaja, Karosta Canal Remediation Works - Phase II'' implemented by the Liepaja Special Economic Zone Authority. The aim is to reduce the negative impact of the historically contaminated sediments of the Karosta Canal on the environment, human health and the ecological status of the Baltic Sea. The project is funded

under the Norwegian Financial Mechanism''s Climate Change Mitigation, Adaptation and Environment Programme 2014-2021.

The clean-up of the Karosta Canal in the Port of Liepaja is a unique project at the European level, therefore the results of the project should be in line with the best practice in the implementation of environmental protection projects. One of the project partners - the Norwegian Institute for Water Research (NIVA) - is participating in the project with the aim to demonstrate examples of similar remediation works in Norway and to provide knowledge to Latvian specialists, who will be responsible for maintaining the remediation objectives in the future.

This is a continuation of previous activities to clean up the Karosta Canal in the Port of Liepaja. With the EU Cohesion Fund funding, the project ''Historically Contaminated Site of the Port of Liepaja, Karosta Canal Remediation Works - Phase I'' was implemented until 2015, within the framework of which a large amount of technogenic pollution (scrap metal, concrete masses, wood, etc.) was removed from the 78 ha area of the canal and disposed of, likewise, in the most contaminated section, ~50 000m³ of contaminated sediments were removed and deposited in a specially equipped disposal site at the eastern end of the Karosta Canal, with the direct participation of Eko Osta.

Working together for a green Europe!

The project is funded under the Norwegian Financial Mechanism's Climate Change Mitigation, Adaptation and Environment Programme 2014-2021.

The total cost of the project is EUR 5 117 647.05, of which EUR 4 350 000.00 is financed by the Norwegian Financial Mechanism.

Photo source: Liepajas SEZ

< Back to news

“Eko Osta” veiks Liepājas Karostas kanāla sanācijas darbus

Mon, 20 Mar 2023 13:45:50 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

“Eko Osta” ir noslēgusi līgumu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi par sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu Liepājas ostas Karostas kanālā. Līguma ietvaros jau ir izstrādāta un ar kompetento iestādi saskaņota sanācijas programma, savukārt faktiskie sanācijas darbi tiks īstenoti no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 30. novembrim. Sanācijas darbu ietvaros plānots izsmelt aptuveni
164 tūkst. m³ piesārņoto nogulumu, līguma kopējā summa ir 3 497 260 EUR. Noslēdzoties projektam, mazināsies risks vēsturiskā piesārņojuma iedarbībai uz Liepājas pilsētas iedzīvotājiem, kā arī tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Sanācijas darbi notiek Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes īstenotā projekta “Vēsturiski piesārņotās vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu II kārta” ietvaros. Tā mērķis ir samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.– 2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 EUR, no kurām 4 350 000,00 EUR ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Attēla avots: Liepājas SEZ

< Atpakaļ uz jaunumiem

An addition to the "EKO OSTA" car park - a specialized car with a container elevator and hydromanipulator

Tue, 28 Feb 2023 12:20:54 GMT

< Back to news

We have great news - Eko Osta has added to its car fleet a new specialized car with a container lift and hydromanipulator designed for the collection and transportation of various types of environmentally harmful and dangerous waste.

Jurģis Ansfelds, the head of the company's Transport department, explains that the new car is equipped with two powerful devices.

A hook-type container elevator that allows you to raise and lower the container.
Z-type hydromanipulator with a loading bucket, which is used for unloading and loading containers.

! This means that the customer does not need their own specialized equipment to ensure waste loading, which reduces costs and provides additional convenience.

< Back to news

“EKO OSTA” autoparka papildinājums – specializēta automašīna ar konteineru liftu un hidromanipulatoru

Tue, 28 Feb 2023 12:13:26 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Mums ir lieliskas ziņas - Eko Osta ir papildinājusi autoparku ar jaunu specializēto automašīnu ar konteineru liftu un hidromanipulatoru, kas paredzēta dažāda veida videi kaitīgu un bīstamu atkritumu savākšanai un pārvadāšanai.

Uzņēmuma Transporta daļas vadītājs Jurģis Ansfelds skaidro, ka jaunais auto ir aprīkots ar divām jaudīgām iekārtām.

Āķa tipa konteineru liftu, kas dod iespēju pacelt un nolaist konteineru.
Z tipa hidromanipulators ar pārkraušanas kausu, kura pielietojums ir konteineru izkraušana un iekraušana.

! Tas nozīmē, ka klientam nav nepieciešama sava specializētā tehnika, lai nodrošinātu atkritumu iekraušanu, kas samazina izmaksas un dod papildu ērtības.

< Atpakaļ uz jaunumiem

An important stage in the history of Latvia has come to an end - the utilization of the tar obtained from the sulfuric acid tar ponds of Inčukalna at the SIA "SCHWENK Latvija" factory in Brocēni

Wed, 11 Jan 2023 08:33:47 GMT

< Back to news

Gudrona Dienvidu dīķis. Photo: Reinis Brūvelis

We are proud that together with our cooperation partners as part of the general company "Inčukalns Eko" we have done a great job to clean up the most historically polluted place in Latvia.
Thanks to the remediation works, a land area of 5 hectares has been restored and nature has been given all the opportunities to recover.

Find out more in lsm.lv article: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pilniba-pabeigta-no-incukalna-dikiem-izvesta-gudrona-utilizacija.a490445/?utm_source=AKpoust&utm_campaign=news&utm_medium=soc

< Back to news

Ir noslēdzies būtisks posms Latvijas vēsturē – ir pabeigta Inčukalna sērskābā gudrona dīķos iegūtā gudrona utilizācija SIA “SCHWENK Latvija” rūpnīcā Brocēnos.

Wed, 11 Jan 2023 08:31:03 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Gudrona Dienvidu dīķis. Foto: Reinis Brūvelis

Lepojamies, ka kopā ar sadarbības partneriem pilnsabiedrības “Inčukalns Eko” sastāvā esam paveikuši lielu darbu, lai attīrītu vēsturiski piesārņotāko vietu Latvijā.
Pateicoties sanācijas darbiem, ir atjaunota zemes platība 5 hektāru platībā un dabai dotas visas iespējas atveseļoties.

Uzzini vairāk lsm.lv rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pilniba-pabeigta-no-incukalna-dikiem-izvesta-gudrona-utilizacija.a490445/?utm_source=AKpoust&utm_campaign=news&utm_medium=soc

< Atpakaļ uz jaunumiem

From the 03rd of January ‘’EKO OSTA’’ resumes accepting used car tyres from individuals

Tue, 28 Dec 2021 09:02:51 GMT

< Back to news

From the 03 ^rd of January, 2022 the company ‘’EKO OSTA’’ resumes accepting used car tyres from individuals. It is a great opportunity to get rid of tyres with expired shelf life in an environmentally friendly manner.

The fee for accepting one tyre is 3,50 EUR, VAT inclusive. The car tyres will be accepted in the territory of the company ‘’EKO OSTA’’ at Tvaika street 39, Riga, weekdays from 9.00 till 15.00. Please arrange the time of arrival and the quantity of tyres in advance by calling on the number +371 29359191 .

The car tyres must be without discs and clean. The tyres are considered clean when they are removed from the car.

< Back to news

No 3. janvāra “EKO OSTA” atsāk nolietoto vieglo automašīnu riepu pieņemšanu no privātpersonām

Tue, 28 Dec 2021 09:00:26 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

No 2022. gada 3. janvāra uzņēmums “EKO OSTA” atsāk vieglo automašīnu nolietoto riepu pieņemšanu no privātpersonām. Tā ir lieliska iespēja atbrīvoties no savu laiku nokalpojušām autoriepām videi draudzīgā veidā.

Maksa par vienas riepas pieņemšanu ir 3,50 EUR, tajā ir iekļauts PVN. Autoriepas tiek pieņemtas uzņēmuma “EKO OSTA” teritorijā Rīgā, Tvaika ielā 39, darbdienās no plkst. 9.00 līdz 15.00. Lūdzam iepriekš saskaņot ierašanās laiku un riepu daudzumu, zvanot pa tālruni +371 29359191 .

Autoriepām ir jābūt bez diskiem un tīrām. Par tīrām tiek uzskatītas riepas, kas ir noņemtas no automašīnas.

< Atpakaļ uz jaunumiem

“EKO OSTA” has finished the work within framework of remediation project for Inčukalns sulphuric acid tar ponds

Mon, 10 May 2021 11:37:46 GMT

The largest and one of the most technologically sophisticated projects in Latvia is completed, by remediation of the historical pollution - hazardous waste from Inčukalns sulphuric acid tar ponds. The hazardous and environmentally harmful waste management company “EKO OSTA” has made a large contribution in implementation of the project.

Currently the remedial and recultivation works are fully completed, but safe disposal of the acid tar extracted from the ponds will continue until 2023. Applying the post-restoration monitoring system developed in the Southern, as well as Northern pond, the State Environmental Service will proceed to carry out the environmental quality monitoring for 30 years after the project is completed.

During remediation process of the Northern pond:

the open source lagoon of the contaminated Northern pollution was liquidated;
excavation and disposal of the contaminated soil was carried out in the sulphuric acid tar open lagoon – in total more than 430 truckloads;
crushed dolomite stone was used for construction of the area – with the total area of approximately 14 hockey fields;
the recultivation relief was created with vertical and horizontal water resistant protective barrier and surface water drainage system;
the contaminated underground water was pumped and cleaned in the amount equalling to the average daily consumption of all Riga inhabitants.

During remediation process of the Sothern pond:

the open source lagoon of the contaminated Southern pond was liquidated;
the neutralization and homogenization of the excavated lagoon bed with area of approximately 10 hockey fields was carried out;
the acid tar was excavated, 1950 secondary combustible cargoes were prepared and delivered for disposal;
the recultivation relief was created with vertical and horizontal water resistant protective barrier and surface water drainage system.

As a result of the project execution the restored area of land constitutes 5 ha, which comprises the area of both sources of contamination (ponds), where the remediation works were carried out. As a result of the project implementation the total polluted area returned to economic activity, in accordance with the spatial plan, is approximately 8,4 ha. It will be possible to further establish forest lands in this area.

In order to ensure continuous environmental quality monitoring upon completion of the works, the post-restoration monitoring system of the Northern and Southern ponds was developed. The post-restoration monitoring network of the Northern pond is composed of 10 underground water boreholes, 2 surface samplings sites in the Gauja river and 2 surface sampling sites in the area of the Northern pond. For the needs of additional monitoring totally 42 constructed boreholes may be used in the surroundings of the Northern pond. Whereas, post-restoration monitoring network of the Southern pond is composed of 18 underground water boreholes and 4 surface samplings sites in the area of the Southern pond. For the needs of additional monitoring totally 19 constructed boreholes may be used in the surroundings of the Southern pond

The project was implemented by the State Environmental Service, the works were carried out by PS “Inčukalns Eko where “EKO OSTA” is one of its members. The engineering monitoring of the project was carried out by SIA ‘’Geo Consultants’’. Whereas the safe disposal of the acid tar, using combustible and raw materials as alternative, was carried out by SIA “Schwenk Latvija” at its Broceni factory.

Video of LTV News Service, filmed on May 8, 2021.

About Inčukalns sulphuric acid tar ponds.

Inčukalns sulphuric acid tar ponds are located in the territory of Inčukalns parish, 30-35 km to the east from Riga, in the former sand quarries known as Southern and Northern ponds. Inčukalns sulphuric acid tar ponds were one of the most contaminated sites in Latvia until now, where the sulphuric acid tar waste generated from medical and perfume oil production was transported and dumped by Riga oil processing and lubricating oil factories during 50’s-80’s of the 20 ^th century in the sand quarries without foundation and side waterproofing – the dumpsite was closed in 1986.

The sulphuric acid tar is black, aggressive, liquid, half-liquid or solid matter with pronounced odor of sulfur dioxide which contains toxic chemical poisons.

After restoration of independence of Latvia several attempts were taken to clean the hazardous areas, however due to lack of technological solutions and financing, the previous attempts turned out to be unsuccessful. In 2009 the European Regional Development Fund co-financing was received and the Project “Remediation of historically contaminated areas “Inčukalns sulphuric acid tar ponds” was commenced. The phase I of the Project was implemented from 2009 to 2015, whereas the stage II of the Project is being implemented from 2016 to 2023. The total financing of the project is 57,8 million EUR.

Without remediation of Inčukalns sulphuric acid tar ponds, the open acid tar lagoons would continue to pose a threat to people and animals when coming into contact with the toxic acid tar, as well as the pollution in high concentrations from the source of pollution would continue to leak into underground waters and spread in the Gauja direction.

In view that the remediation works were carried out for several decades after the pollution occurred, it had spread in a wide territory outside of the boundaries of the remediation project works. At the end of 2020 the computer modelling was used in order to get assurance that the remedial goals were achieved and to obtain forecast for improvement rate of environmental conditions in a wide area. It was stated that for the pollution complete reduction to environmentally safe level, a significant time interval is necessary – this process would last for 100 years in the Northern pond, and 180 years in the Southern pond.

< Back to news

“EKO OSTA” pabeigusi darbu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekta ietvaros

Mon, 10 May 2021 11:27:34 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Ir noslēdzies Latvijā līdz šim apjomīgākais un tehnoloģiski viens no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma – bīstamajiem atkritumiem, Inčukalna sērskābā gudrona dīķus. Lielu ieguldījumu projekta īstenošanā ir veicis video kaitīgo un bīstamo atkritumu apsaimniekotājs “EKO OSTA”.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023. gadam. Izmantojot gan Dienvidu, gan Ziemeļu dīķī izveidoto pēcsanācijas monitoringa sistēmu, Valsts vides dienests 30 gadus pēc projekta pabeigšanas turpinās veikt vides kvalitātes monitoringu.

Īstenojot Ziemeļu dīķa sanāciju:

likvidēta Ziemeļu gudrona dīķa piesārņojuma atklātā avota tilpne ;
veikta sērskābā gudrona atklātās tilpnes piesārņotās grunts ekskavēšana un utilizācija– kopumā vairāk kā 430 automašīnu kravas;
veikta dolomīta šķembu iestrāde teritorijā – kopumā aptuveni 14 hokeja laukumu platībā;
izveidots rekultivācijas reljefs ar vertikālu un horizontālu ūdens necaurlaidīgu aizsargbarjeru un virszemes ūdens novadīšanas sistēmu;
atsūknēts un attīrīts piesārņotais pazemes ūdens aptuveni tādā apjomā, kā visu Rīgas iedzīvotāju ūdens patēriņš diennaktī.

Īstenojot Dienvidu dīķa sanāciju:

likvidēta Dienvidu gudrona dīķa piesārņojuma atklātā avota tilpne;
veikta ekskavētās tilpnes pamatnes neitralizācija un homogenizācija aptuveni 10 hokeja laukumu platībā;
veikta gudrona ekskavēšana, sagatavotas 1950 sekundārā kurināmā kravas un nogādātas utilizācijai;
izveidots Dienvidu dīķa rekultivācijas reljefs ar ūdens necaurlaidīgu aizsargbarjeru un virszemes ūdens novadīšanas sistēmu.

Projekta īstenošanas rezultātā atjaunotā zemes platība ir 5 ha, kas aptver abu piesārņojuma avotu (dīķu) platību, kurā veikti sanācijas darbi. Projekta ieviešanas rezultātā kopējā ietekmētā zemes platība, kas atgriezta saimnieciskajā apritē atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajam, ir aptuveni 8,4 ha. Šajā teritorijā turpmāk varēs ierīkot meža zemes.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu vides kvalitātes uzraudzību pēc darbu noslēgšanās, izveidota Ziemeļu un Dienvidu dīķu pēcsanācijas monitoringa sistēma. Ziemeļu dīķa pēcsanācijas monitoringa tīklu veido kopā 10 pazemes ūdens urbumi, 2 virszemes paraugošanas punkti Gaujā un 2 virszemes paraugošanas punkti Ziemeļu dīķa teritorijā. Papildus monitoringa vajadzībām Ziemeļu dīķa apkārtnē var izmantot jau līdz šim kopumā izveidotos 42 urbumus. Savukārt Dienvidu dīķa pēcsanācijas monitoringa tīklu veido 18 pazemes ūdens urbumi un 4 virszemes ūdens novērojumu punkti Dienvidu dīķa teritorijā. Papildus monitoringa vajadzībām Dienvidu dīķa apkārtnē var izmantot jau līdz šim kopumā izveidotos 19 urbumus.

Projektu īstenoja Valsts vides dienests, darbus veica PS "Inčukalns Eko", kuras viens no biedriem ir “EKO OSTA”. Projekta inženiertehnisko uzraudzību īstenoja SIA "Geo Consultants". Savukārt gudrona drošu utilizāciju, izmantojot kā alternatīvu kurināmo un izejmateriālu, savā rūpnīcā Brocēnos veic SIA "Schwenk Latvija".

2021.gada 8. maija filmētais LTV Ziņu dienesta video.

Par Inčukalna sērskābā gudrona dīķiem.

Inčukalna sērskābā gudrona dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30 – 35 km uz austrumiem no Rīgas, bijušajos smilšu karjeros, kurus dēvē par Dienvidu un Ziemeļu dīķiem. Inčukalna sērskābā gudrona dīķi līdz šim bija viena no piesārņotākajām vietām Latvijā, kur smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas 20. gadsimta 50.–80. gados no bijušās Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas izveda un izgāza medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā radušos sērskābā gudrona atkritumus – izgāztuvi slēdza 1986. gadā.

Sērskābais gudrons ir melna, agresīva, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku, kuras sastāvā ir toksiskas ķīmiskās indes.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ iepriekšējie mēģinājumi izrādījās neveiksmīgi. 2009. gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ““Vēsturiski piesārņoto vietu “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi” sanācija” Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016. gada līdz 2023. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni EUR.

Neveicot sanāciju Inčukalna sērskābā gudrona dīķos, atklātās gudrona dīķa tilpnes turpinātu radīt draudus cilvēkiem un dzīvniekiem, nonākot saskarē ar toksisko gudronu, kā arī piesārņojums augstās koncentrācijās no piesārņojuma avota varētu turpināt ieplūst pazemes ūdeņos un izplatīties Gaujas virzienā.

Ņemot vērā, ka sanācijas darbi tika veikti daudzus desmitus gadus pēc piesārņojuma rašanās, tas bija izplatījies plašā teritorijā ārpus sanācijas projekta darbu robežām. 2020. gada nogalē tika veikta datormodelēšana, lai gūtu apstiprinājumu, ka sanācijas mērķi ir izpildīti un iegūtu prognozes par vides stāvokļa uzlabošanās tempiem plašākā apkārtnē. Tajā konstatēts, lai piesārņojums pilnībā samazinātos līdz videi nekaitīgam līmenim, ir nepieciešams nozīmīgs laika intervāls – Ziemeļu dīķī šis process ilgtu 100 gadus, Dienvidu dīķī – 180 gadus.

< Atpakaļ uz jaunumiem

“EKO OSTA” carries out remediation works within the framework of the revitalization project for Skanstes territory

Fri, 23 Apr 2021 10:18:27 GMT

< Back to news

The hazardous and environmentally harmful waste management company SIA “EKO OSTA” carries out remediation works of the territory within the framework of “The 1st stage of Skanstes territory revitalization”.

Before commencement of construction works a wide and intense contamination with petroleum products was detected exceeding the limit values set out in the regulatory enactments. Taking into account the circumstances of spreading, the intensity of the detected contamination, the location of the territory, the impact of the construction works thereof and other factors, “EKO OSTA” specialists determined the most suitable methods for remediation works and coordinated the remedial work program with the competent institution.

With the purpose to ensure qualitative and sustainable remediation works, the contaminated soil in the amount of more than 4 000 m ³ has already been excavated and transported for disposal, the polluted water in the amount of more than 180 m ³ water has been pumped and removed. Currently a permanent plastic corrugated wall is being constructed as well as petroleum, oil separator is being installed.

“EKO OSTA” expresses gratitude to the contracting authority - the City Development Department of Riga Council, the general contractor SIA “RR-EKO”, as well as Lielriga Regional Environmental Board for qualitative and prompt environment-directed cooperation.

< Back to news

“EKO OSTA” veic sanācijas darbus Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta ietvaros

Fri, 23 Apr 2021 10:07:53 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekotājs SIA “EKO OSTA” veic teritorijas sanācijas darbus projekta “Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta” ietvaros.

Uzsākot būvdarbus, teritorijā tika konstatēts plašs un intensīvs grunts piesārņojums ar naftas produktiem, kas pārsniedza normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus. Ņemot vērā konstatētā piesārņojuma izplatības apstākļus, intensitāti, teritorijas atrašanās vietu, būvdarbu ietekmi uz to un citus faktorus, “EKO OSTA” speciālisti noteica piemērotākās sanācijas darbu metodes un saskaņoja sanācijas darbu programmu ar kompetento institūciju.

Kvalitatīvu un ilgtspējīgu sanācijas darbu nodrošināšanai, projekta teritorijā ir jau ekskavēta un utilizācijai nogādāta piesārņotā grunts vairāk nekā 4 000 m ³ apmērā, atsūknēts un utilizācijai izvests piesārņotais ūdens vairāk nekā 180 m ³ apjomā. Pašlaik tiek izbūvēta paliekoša plastmasas rievsiena, kā arī naftas, eļļas atdalītājs.

Par kvalitatīvu, ātru un uz vidi vērstu sadarbību “EKO OSTA” izsaka pateicību pasūtītājam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, ģenerāluzņēmējam SIA “RR-EKO”, kā arī Lielrīgas reģionālās vides pārvaldei.

< Atpakaļ uz jaunumiem

Addition to “EKO OSTA” fleet - specialized vehicle for collecting oils

Thu, 18 Feb 2021 09:56:56 GMT

< Back to news

Hazardous waste management company "EKO OSTA" has added a new specialized vehicle to its fleet. The compact and manoeuvrable vehicle is especially suitable for collecting waste oil from car repair shops, car dealerships and industrial companies. The 12-tonne Volvo FL truck for the collection and transport of various environmentally hazardous

liquid waste is equipped with a tank with a pumping unit. This Swedish truck has been designed and adapted specifically for the urban environment, but its engine complies with the strict Euro 6 environmental standards. Promoting a sustainable and environmentally friendly approach, the new vehicle uses a refurbished tank from a 30-year-old Mercedes-Benz vehicle. The chassis of the old vehicle had reached the end of its life and it was no longer useful to continue operating it; however, the Glahn & Plaumann aluminium tank and equipment could be renovated and continued to be used on the new chassis.

A sustainable solution

""We chose the best solution in the long run, both from the financial point of view and from the point of view of sustainable thinking. Together with our cooperation partners, we performed an in-depth technical inspection of the old tank and equipment and found that it is in amazingly good technical condition. In order to prolong its working life, we decided to carry out a complete renovation, during which we replaced the pumping equipment with a new one. After the renovation, the tank is like new

and will last for many more years,” emphasizes Jurģis Ansfelds, Head of the Transport Department of “EKO OSTA”.

Part of a long-term strategy

Updating its fleet is a part of the company’s strategy to improve the quality of services provided to customers and expand the range of services. In order to offer the best range of hazardous waste management services, the company continues to develop its technical base. For the convenience of customers, “EKO OSTA” also provides consultations on hazardous waste management and their proper documentation.

< Back to news

“EKO OSTA” autoparka papildinājums – specializētais auto eļļu savākšanai

Thu, 18 Feb 2021 09:38:15 GMT

< Atpakaļ uz jaunumiem

Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “EKO OSTA” ir papildinājis autoparku ar jaunu specializēto automašīnu. Kompaktais un manevrētspējīgais auto ir īpaši piemērots

atstrādātās eļļas savākšanai autoservisos, auto dīlercentros un industriālajos uzņēmumos. Dažādu videi bīstamo šķidro atkritumu savākšanai un transportēšanai paredzētajai 12 t

“Volvo” FL kravas automašīnai ir uzstādīta cisterna ar sūknēšanas iekārtu. Šī zviedru ražotāja kravas automašīna ir izstrādāta un pielāgota tieši pilsētas videi, bet tās dzinējs

atbilst stingrajām Euro 6 ekoloģiskajām normām. Dodot priekšroku ilgtspējīgai un videi draudzīgai pieejai, jaunajā automašīnā ir izmantota atjaunota cisterna no 30 gadus veca “Mercedes-Benz” markas auto. Vecā spēkrata šasija bija savu laiku nokalpojusi un to vairs nebija jēgpilni turpināt ekspluatēt, taču “Glahn & Plaumann” alumīnija cisternu un iekārtas bija iespējams renovēt un turpināt izmantot uz jaunās šasijas.

Ilgtspējīgs risinājums

“Izvēlējāmies ilgtermiņā labāko risinājumu gan no finansiālās puses, gan no ilgtspējīgas domāšanas viedokļa. Kopā ar sadarbības partneriem veicām padziļinātu vecās cisternas un

iekārtu tehnisko izpēti un konstatējām, ka tā ir apbrīnojami labā tehniskā stāvoklī. Lai pagarinātu tās mūžu, nolēmām veikt pilnu tās renovāciju, kuras ietvaros nomainījām

sūknēšanas iekārtas pret jaunām. Pēc pilnīgās atjaunošanas cisterna ir kā jauna un kalpos vēl ļoti daudzus gadus,” uzsver “EKO OSTA” Transporta daļas vadītājs Jurģis Ansfelds.

Daļa no ilgtermiņa stratēģijas Autoparka atjaunošana ir daļa no uzņēmuma stratēģijas, kas paredz uzlabot klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un paplašināt pakalpojumu klāstu. Lai piedāvātu labāko bīstamo atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu, uzņēmums turpina attīstīt tehnisko bāzi. Klientu ērtībai “EKO OSTA” arī sniedz konsultācijas par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un to pareizu dokumentālo noformēšanu.

< Atpakaļ uz jaunumiem

"EKO OSTA” samazina cenas nolietoto autoriepu utilizācijai

Tue, 01 Dec 2020 12:56:43 GMT

No 2020. gada 1. decembra bīstamo atkritumu apsaimniekotāja “EKO OSTA” nolietoto vieglo un kravas automobiļu riepu utilizācijas maksa – EUR 150 par tonnu (neskaitot PVN). Slēdzot ilgtermiņa līgumu, iespējams vienoties par atlaidi.

Atsevišķi vienojoties par cenu, tiek pieņemtas arī industriālās, traktortehnikas, bojātās (sprāgušās) un vecās krievu tehnikas riepas.

Pieejams transports riepu izvešanai.

Aicinām iepriekš pieteikt riepu nodošanu pa tālr. 29359191.

“EKO OSTA” lokalizē un savāc vēsturisko naftas produktu piesārņojumu

Wed, 04 Nov 2020 12:54:01 GMT

“EKO OSTA” lokalizē un savāc vēsturisko naftas produktu piesārņojumu

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs SIA “EKO OSTA” ir nodrošinājis vēsturisko naftas produktu piesārņojuma lokalizēšanu un savākšanu Daugavā lejpus Pļaviņu HES. Darbu ietvaros uzņēmums izmantojis unikālu risinājumu – norobežojošo aizkaru uzstādīšanu no ūdens virsmas līdz gultnei, kas neļāva naftas produktiem izplatīties tālāk.

Pļaviņu HES tika veikta drenāžas ejas atsūknēšana, kas īstenojama reizi piecos gados, lai veiktu iekārtu un atslodzes urbumu apsekošanu, kā arī iekārtu un konstrukciju remontdarbus. Drenāžas eja atrodas Pļaviņu HES lejas bjefa labajā krastā un ir svarīgs aizsprosta drošumu garantējošs elements.

2017. gadā tika konstatēts, ka drenāžas ejā ir ieplūdis naftas produktu piesārņojums, kas saistāms ar vēsturiskā piesārņojuma migrāciju no bijušās Aizkraukles dzelzsbetona rūpnīcas teritorijas. Ņemot vērā to, ka drenāžas ejas atsūknēšanas ietvaros Daugavā varēja nonākt naftas produktu piesārņojums, AS “Latvenergo” piesaistīja SIA “EKO OSTU” potenciālā naftas produktu piesārņojuma lokalizēšanai un savākšanai Pļaviņu HES lejas bjefa akvatorijā.

Strādājot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā kopš 1999. gada, SIA “EKO OSTA” ir uzkrājusi milzīgu pieredzi naftas produktu piesārņojuma lokalizācijā un savākšanā Rīgas brīvostas akvatorijā un citviet. Pieredze uzņēmumam palīdzēja rast efektīvu risinājumu arī šajā situācijā, kas ietvēra piesārņojuma lokalizācijas un absorbējošo bonu uzstādīšanu vairākos līmeņos. Tika izmantots arī savā ziņā unikāls risinājums – norobežojošo aizkaru uzstādīšana no ūdens virsmas līdz gultnei. Lokalizēto naftas produktu savākšana tika veikta, pārvietojot bonas un izsūknējot tos ar vakuummašīnu. Savākto naftas produktu utilizācija tiek veikta SIA “EKO OSTA” notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Rīgā.

Noslēgusies sanācija Inčukalna sērskābā gudrona Ziemeļu dīķī

Fri, 22 May 2020 12:00:32 GMT

“Inčukalna gudrona krātuves Ziemeļu dīķis ir viens no līdz šim vērienīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem vides sanācijas projektiem Baltijā. Ir ieguldīts milzīgs darbs, lai attīrītu teritoriju no smilts un gudrona maisījuma, tomēr lielākais izaicinājums bija nepieļaut ar gudrona atkritumproduktiem piesārņoto pazemes ūdeņu tālāku izplatīšanos Gaujas virzienā. Lai to panāktu, tika izbūvēta tehniski komplicēta pazemes ūdeņu sanācijas sistēma, pa kuru izsūknēti un nogādāti attīrīšanai vairāk nekā 100 tūkstoši kubikmetru piesārņotā ūdens – tas ir apjoms, ko diennaktī patērē visas Rīgas iedzīvotāji. Lai norobežotu Ziemeļu dīķa no apkārtējās vides, pa perimetru ir izbūvēta teju puskilometru gara rievsiena un veikta teritoriju pārklāšana ar rekultivācijas pārsegu, droši noslēdzot teritoriju no apkārtējās vides ietekmes,” par darbu pastāstīja “Eko Osta” valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs.

Īstenojot Ziemeļu dīķa sanāciju, paveikti šādi darbi:

veikta sērskābā gudrona atklātās tilpnes piesārņotās grunts ekskavēšana un utilizācija – kopumā 7265 kubikmetri;
veikta dolomīta šķembu iestrāde teritorijā – kopumā 26 800 kvadrātmetri;
izveidots rekultivācijas reljefs ar vertikālu un horizontālu ūdens necaurlaidīgu aizsargbarjeru un virszemes ūdens novadīšanas sistēmu;
izmantojot reversās osmozes tehnoloģiju, atsūknēts un attīrīts piesārņotais pazemes ūdens kopumā 108 016 kubikmetri.

Visu sanācijas darbu laikā Ziemeļu dīķa teritorijā atbilstoši izstrādātajai Vides monitoringa programmai veikts regulārs vides kvalitātes monitorings. Pabeidzot sanācijas darbus, sakārtota Ziemeļu dīķa teritorija un veikta tās apzaļumošana. Lai nodrošinātu nepārtrauktu vides kvalitātes uzraudzību pēc darbu noslēgšanās, izveidota pēcsanācijas monitoringa sistēma.

Sanācijas darbus Inčukalna gudrona krātuvē veic pilnsabiedrību "Inčukalns Eko". Tās dalībnieki ir trīs pieredzējuši bīstamo atkritumu apsaimniekotāji "Eko Osta", "BAO" un AS "VentEko".

Izmaiņas privātpersonu apkalpošanā

websitebuilder@latvijastalrunis.lv — Wed, 18 Mar 2020 08:08:49 GMT

18.03.2020.

Valdību noteikto ierobežojumu dēļ, kas noteikti saistībā ar COVID-19 izplatību, no 2020. gada 18. marta SIA “EKO OSTA” uz neierobežotu laiku nepieņemam bīstamos atkritumus no privātpersonām klātienē (Tvaika iela 39, Rīga).

Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā

Tue, 03 Mar 2020 08:12:10 GMT

Projekta Nr. 1.2.1.4/18/A/009

Projekta nosaukums: Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā

Turpinās projekta “Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā” īstenošana. 2020. gada martā noris iekārtu ražošana. Ir paredzēts, ka līdz 2020. gada 15. jūlijam tiks piegādātas un uzstādītas visas iekārtas un pēc tam tiks veikti 2 mēnešu testēšanas darbi.

Projekta mērķis ir veicināt SIA “EKO OSTA” produktivitāti un konkurētspēju, ieviešot ražošanā inovatīvas jaunākās paaudzes tehnoloģijas un paplašinot augstas pievienotās vērtības eksportspējīgu produktu ražošanu. Projektā plānotais ERAF finansējums ir 1 161 000,00 EUR.

Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā

Tue, 03 Dec 2019 08:14:05 GMT

Projekta Nr. 1.2.1.4/18/A/009

Projekta nosaukums: Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā

Turpinās projekta “Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā” īstenošana.

2019. gada decembrī ir noslēgts līgums ar eksperimentālo iekārtu ražotāju un piegādātāju. 2020. gadā paredzēts veikt iekārtu piegādi un uzstādīšanu, kā arī nodot ražošanas iekārtas ekspluatācijā.

SIA "EKO OSTA" organizē bīstamās vielas nodošanu ekspertīzei.

Fri, 22 Nov 2019 08:18:19 GMT

Neskaidras kodīgas vielas dēļ otrdienas vakarā Rīgā, Juglas apkaimē, no daudzstāvu dzīvojamā nama evakuēti cilvēki. Ugunsdzēsēji glābēji no dzīvokļa savāca nezināmās izcelsmes vielu, ievietoja to tvertnēs un nogādāja ārpus ēkas. Pēc tam viela tika nodota bīstamo atkritumu apsaimniekotāja SIA "EKO OSTA" pārstāvjiem, kuri organizē tās nogādāšanu tālākai ekspertīzei. Kodīgā viela izrādījās sālsskābe.

Vairāk lasiet:

https://www.tvnet.lv/6807993/neskaidras-kodigas-vielas-del-jugla-no-daudzstavu-nama-evakue-iedzivotajus?utm_source=whatsapp.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=6807993

Avots :TVNET

Inčukalna gudrona dīķis

Sat, 19 Oct 2019 07:18:43 GMT

Sērskābā gudrona dīķu piesārņojums lēnām, bet neatlaidīgi pa artēzisko ūdeņu horizontu virzās Gaujas virzienā. Ziemeļu dīķa teritorijā sanācijas darbi tiks pabeigti tuvāko mēnešu laikā, bet kā būs ar Dienvidu dīķi – izmeklē Vides Fakti.

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/19.10.2019-gudrons.id170448/

19.10.2019. Vides Fakti. Latvijas Televīzija 1.

Inčukalna gudrona dīķu sanācijā panākts ievērojams progress

Thu, 10 Oct 2019 07:28:27 GMT

Kopš darbu uzsākšanas 2018. gada februārī pilnsabiedrība "Inčukalns Eko", kurā ietilpst uzņēmums "EKO OSTA" no Inčukalna Dienvidu dīķa ar ekskavatoriem ir izsmēlusi un pārstrādājusi sekundārajā kurināmajā vairāk nekā 22 500 tonnas sērskābā gudrona, kas ir vairāk nekā 70% no kopējā apjoma. No Ziemeļu dīķa ir izrakts viss smilts/gudrona maisījums vairāk nekā 10 000 tonnu apmērā. Darbi norisinās saskaņā ar plānoto darbu grafiku.

Ņemot vērā projekta nozīmīgumu un sabiedrības lielo interesi, 10. oktobrī Inčukalna novadā, sērskābā gudrona Dienvidu un Ziemeļu dīķa teritorijā, norisinājās publiskais pasākums, kuru organizēja Valsts vides dienests sadarbībā ar pilnsabiedrību "Inčukalns Eko". Pasākumā piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, pārstāvji no Inčukalna novada domes, vides organizācijām un Inčukalna novada iedzīvotāji.

Kā norāda Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne - Ansberga: “Kā Valsts vides dienesta ģenerāldirektore esmu gandarīta, ka projekts norit atbilstoši plānam un tā īstenošanā tiek izmantoti inovatīvi risinājumi, veiksmīgi īstenojot aprites ekonomikas principus. Projekta ietvaros maksimāli efektīvi tiek izmantoti resursi, piemēram, sērskābais gudrons tiek pārstrādāts kurināmajā un sadedzināts, kā arī rekultivācijas pārsegumam izvēlēts bentonītmāls, kas atvieglos teritorijas uzturēšanu un teritorijai ļaus dabiski iekļauties ekosistēmā.”

Ziemeļu dīķī darbi strauji virzās uz priekšu

“Darbi Ziemeļu dīķī strauji virzās uz priekšu Uz šo brīdi ir veikta smilts/gudrona maisījuma ekskavācija vairāk nekā 10 000 tonnu apmērā un nogāde pie operatoriem utilizācijai. Tāpat ir uzsākta rekultivācijas reljefa veidošana un rekultivācijas slāņu sagatavošana, lai novērstu nokrišņu ūdeņu infiltrāciju Ziemeļu dīķa teritorijā. Lai attīrītu jau piesārņotos pazemes ūdeņus, ir izbūvēta vērienīga piesārņoto pazemes ūdeņu atsūknēšanas un attīrīšanas sistēma. Atsūknēti un attīrīti ir aptuveni 63% no plānotā attīrāmā piesārņoto ūdeņu apjoma,” skaidro SIA ”EKO OSTA” valdes loceklis Andrejs Laškovs.

Lai novērstu turpmāku piesārņojuma izplatību ārpus Ziemeļu dīķa teritorijas, ir izbūvēta 461 m gara rievsiena, dziļumā sasniedzot morēnas slāni. Turpmāko mēnešu laikā plānots pabeigt visus darbus Ziemeļu dīķa teritorijā. Pavasarī tiks veikti apzaļumošanas darbi. Tāpat kā Dienvidu dīķī, arī Ziemeļu dīķī tiek veikts nepārtraukts virszemes, pazemes ūdeņu un gaisa monitorings.

Dienvidu dīķī - pēc grafika

No Dienvidu dīķa sērskābais gudrons tiek izsmelts ar ekskavatoriem un pēc tam neitralizēts, sajaucot ar neitralizācijas piedevām. Pēc neitralizācijas, samaisot neitralizētā gudrona masu ar koka skaidām un sasmalcinātu šķeldu, tiek sagatavots sekundārais kurināmais. Tas tiek transportēts uz SIA "SCHWENK Latvija" rūpnīcu Brocēnos, lai to izmantotu cementa ražošanai. Kopumā utilizēti jau aptuveni 40% no kopējā prognozējamā sekundārā kurināmā apjoma. Pārējais sekundārais kurināmais tiek uzkrāts noliktavās.

Sanācijas darbu ietvaros tika veikta gudrona emulsijas neitralizācija un izvešana uz "EKO OSTA" attīrīšanai. Šobrīd neitralizēta un attīrīta gudrona emulsija vairāk nekā 3500 tonnu apmērā, kā arī attīrīti piesārņotie notekūdeņi vairāk nekā 1700 tonnu apmērā. Patlaban uzsākti Dienvidu dīķa tilpnes pamatnes neitralizācijas un homogenizācijas pasākumi. Tāpat tiek veikts nepārtraukts virszemes, pazemes ūdeņu un gaisa monitorings.

Darbi Dienvidu dīķī norit atbilstoši grafikam. Jau līdz pavasarim plānots pabeigt sērskābā gudrona sagatavošanu pārstrādei sekundārajā kurināmajā un izvest to uz SIA "SCHWENK Latvija" rūpnīcu. Pēc tam tiks veikta Dienvidu dīķa teritorijas rekultivācija, pārsedzot to ar ūdensnecaurlaidīgu segumu, un apzaļumošana.

Pilnsabiedrība “Inčukalns Eko” dibināta 2016. gadā, un tās dalībnieki ir trīs pieredzējuši bīstamo atkritumu apsaimniekotāji SIA “EKO OSTA”, AS “BAO” un AS “VentEko”.

GALERIJA

Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā

Mon, 09 Sep 2019 07:36:14 GMT

Projekta Nr. 1.2.1.4/18/A/009

Projekta nosaukums: Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā

03.09.2019

Turpinās projekta “Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā” īstenošana. Projekta mērķis ir veicināt SIA “EKO OSTA” produktivitāti un konkurētspēju, ieviešot ražošanā inovatīvas jaunākās paaudzes tehnoloģijas un paplašinot augstas pievienotās vērtības eksportspējīgu produktu ražošanu.

2019. gada septembrī tiek saskaņotas plānotās darbības ar atbildīgajām pusēm. Līdz oktobrim plānots noslēgt līgumu ar eksperimentālo iekārtu ražotāju un piegādātāju.

Projektā plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 1 161 000,00 EUR.

Turpinās projekta “Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā” īstenošana

Mon, 10 Jun 2019 07:38:53 GMT

Projekta Nr. 1.2.1.4/18/A/009

Projekta nosaukums: Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā

12.06.2019

2019. gada jūnijā ir noslēdzies un izvērtēts iepirkums par eksperimentālas iekārtas izstrādi un piegādi. Turpmāk paredzēts noslēgt līgumu ar piegādātāju un uzsākt iekārtu piegādi.

Projektā plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 1 161 000,00 EUR.

Gudrona dīķiem atvēlētais Eiropas Savienības finansējums netiks zaudēts

Tue, 23 Apr 2019 08:40:25 GMT

Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā

Tue, 12 Mar 2019 09:42:08 GMT

Projekta Nr. 1.2.1.4/18/A/009

Projekta nosaukums: Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā

2019.gada 23. janvārī SIA “EKO OSTA” ir noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēta (turpmāk -ERAF) projekta “Jaunu produktu ieviešana SIA ”EKO OSTA” ražošanā” īstenošanu.

2019. gada martā ir izsludināts iepirkums par eksperimentālas iekārtas izstrādi un piegādi.

Inčukalna gudrona smelšana – veiksmes un riski

Sun, 03 Mar 2019 09:44:46 GMT

"Eko ostas" parādu piedziņas prasībā pret "Skonto būvi" martā notiks tiesas debates

Mon, 25 Feb 2019 09:46:44 GMT

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien līdz martam pasludinājusi pārtraukumu bīstamo atkritumu apsaimniekotāja "Eko osta" prasības izskatīšanā pret būvuzņēmumu "Skonto būve" par 1,89 miljonu eiro un līgumsoda 189 000 eiro apmērā piedziņu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Civillieta šodien izskatīta pēc būtības, taču lietā pasludināts pārtraukums līdz 20.marta plkst.13. Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Sanita Grinšpone skaidroja, ka pārtraukums noteikts, lai puses varētu sagatavoties tiesas debatēm.

Jau vēstīts, ka "Eko osta" vērsusies tiesā, jo "Skonto būve", kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi". Kā apgalvo "Eko ostas" pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp "Eko ostu" kā apakšuzņēmēju un "Skonto būvi" kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

""Skonto būve", iespējams, ļaunprātīgi ir izmantojis apakšuzņēmēja uzticību un godprātību. Saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu katru mēnesi pēc paveiktajiem darbiem "Eko osta" sagatavoja un iesniedza "Skonto būvei" septiņus izpildīto darbu pieņemšanas nodošanas aktus, kas iesniegti par paveiktajiem darbiem laika periodā no 2014. gada novembra līdz 2015. gada augustam. No minētajiem septiņiem aktiem "Skonto būve" ir parakstījusi pirmos trīs aktus, bet apmaksājusi tikai divus. "Skonto būve" neparaksta pieņemšanas nodošanas aktus, aizbildinoties ar to, ka šos darbu izpildes aktus neparaksta VVD nozīmēts inženieris. Otrs iegansts daļai neparakstīto aktu ir "Skonto būves" nesaņemtā apmaksa no VVD puses," norāda "Eko osta".

"Eko osta" pārstāvji arī uzsver, ka būvniekiem saistošie Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) iekārtu piegādes, projektēšanasbūvniecības darbu līguma noteikumi paredz ja 28 dienu laikā inženieris nav iesniedzis pieņemšanas nodošanas apstiprinājumu vai to ir noraidījis un darbi atbilst līguma prasībām, tiek uzskatīts, ka pieņemšanas-nodošanas apstiprinājums izdots pēdējā šī perioda dienā.

"Eko osta" ieskatā "Skonto būve" ir arī maldinājusi uzņēmumu, jo, zinot apstākli, ka apakšuzņēmēja iesniegtie darbu akti netiks vērtēti un attiecīgi nebūs apmaksāti strīda ar VVD dēļ, nekavējoties neapturēja līguma darbību un turpināja no "Eko ostas" saņemt pakalpojumus.

Līdz ar prasību piedzīt apmaksu par paveiktajiem darbiem un līgumsodu, "Eko osta" vērsusies tiesā ar prasību atzīt par spēkā neesošu līguma punktu, kas paredz kārtību, kādā notiek apmaksa par paveiktajiem darbiem.

"Eko osta" arī bija vērsusies Zemgales rajona tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret "Skonto būve", tomēr tiesa to noraidīja.

Savukārt "Skonto būves" pārstāvji iepriekš paziņojuši, ka uzņēmums vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs pret "Eko ostu", vainojot to nepamatota maksātnespējas pieteikuma iesniegšanā pret būvfirmu. Atbilstoši Krimināllikuma 214.pantam "Skonto būve" aicinās ierosināt kriminālprocesu pret "Eko ostu" par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu.

Būvfirmā arī pauda viedokli, ka "Eko osta" pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem.

Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc būvfirmas "Skonto būve" iesnieguma, kurā lūgts izvērtēt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eko osta" valdes rīcību. Pēc "Skonto būve" iesnieguma VP Rīgas reģiona pārvaldē pagājušā gada novembrī sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, noskaidroja aģentūra LETA.

VP preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocess ir sākts par faktu, nevis konkrētām personām. Lietā aizdomās turēto patlaban nav un notiek pirmstiesas izmeklēšana.

Kompānija "Skonto būve" ir reģistrēta 1995.gada martā, un tās pamatkapitāls ir 4 270 393 eiro. Kompānijas kapitālā 95% pieder SIA "Skonto Construction" (iepriekš "Grif 1"), kura pastarpināti pieder Guntim Rāvim, bet 5% SIA "M investīciju fonds", liecina "Firmas.lv" informācija.

"Skonto būves" apgrozījums 2017.gadā bija 25,413 miljoni eiro, bet peļņa bija 209 954 eiro. Savukārt "Eko osta", pēc "Firmas.lv" datiem, reģistrēta 1999.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 2 161 737 eiro. Kompānijas lielākais dalībnieks ir Andrejs Laškovs (95%). 2017.gadā "Eko osta" strādāja ar apgrozījumu 3,483 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa bija 204 665 eiro.

Publicēta: 25.02.2019 17:33

Gaļina Kudrjavceva, LETA

apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs.

Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.

"Eko osta": prasības pieteikums pret "Skonto būvi" ir pamatots un samērīgs

Thu, 21 Feb 2019 09:48:44 GMT

Uzņēmums "Eko osta" uzskata Zemgales rajona tiesā pret "Skonto būve" iesniegto maksātnespējas pieteikumu par pamatotu un samērīgu. Viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar gada apgrozījumu, kas mērāms desmitos miljonu eiro, trīs gadu laikā nav atradis iespēju segt savas saistības pret apakšuzņēmēju, aizbildinoties ar formāliem ieganstiem.

"Eko ostas" prasījums ir pamatots un izvirzīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Maksātnespējas pieteikums iesniegts par "Eko ostas" paveikto darbu Valsts vides dienesta iepirkuma "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi" ietvaros. Līgums starp "Eko ostu" kā apakšuzņēmēju un “Skonto Būvi” kā ģenerāluzņēmēju tika noslēgts 2014. gada 7. oktobrī. Visi līgumā paredzētie darbi tika paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015. gadā. "Skonto būves" parādsaistību pamatsumma pret "Eko ostu" ir 1,89 milj. eiro.

Diemžēl trīs gadu laikā "Eko osta" nav saņēmusi no "Skonto būves" apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, vien formālus aizbildinājumus. Tāpēc "Eko osta" ir secinājusi, ka parādniekam, visticamāk, ir finansiālas grūtības dzēst savas parādsaistības, kas attiecīgi bija par pamatojumu tiesā prasīt maksātnespējas procesa ierosināšanu.

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pirms prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā "Eko osta" nosūtīja "Skonto būvei" brīdinājumu par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu. Parādnieks uz to nereaģēja un savas parādsaistības noteiktajā termiņā nedzēsa, kā arī necēla pamatotus iebildumus pret prasījumu.

Latvijā ir izveidojusies prakse, kad atsevišķi lielie uzņēmumi ar savu attieksmi un praksi diskriminē mazos un vidējos uzņēmumus, nepamatoti aizkavējot maksu par godīgi un kvalitatīvi padarītu darbu.

Komentāru sagatavoja:

Una Vaičulēna

"Eko ostas" juriste

Tālr.: 26897505

SIA «Jēkabpils pakalpojumi» informē, ka novembra beigās tika pabeigti teritorijas labiekārtošanas darbi Brīvības ielā 185.

Fri, 14 Dec 2018 09:50:31 GMT

Darbu laikā tika konstatēts, ka zem zemes atrodas divas tvertnes ar mazutu (kopējais daudzums – 49,1 tonna). Šķidrie atkritumi tika utilizēti – nodoti bīstamo atkritumu pārstrādei uzņēmumam SIA «EKO OSTA». Bija jāveic arī nogulšņu un piesārņotās augsnes utilizācija, tvertņu tīrīšana, demontāža un to utilizācija. Uzņēmums šajā teritorijā veicis arī grunts apmaiņu. Labiekārtošanas darbu laikā teritorijā tika savākti atkritumi, demontēta palīgēka un ķieģeļu mūra žogs, uzstādīts betona bloku mūra žogs un vārtiņi, izbūvēts bruģakmens seguma stāvlaukums automašīnām un gājēju celiņš, kā arī ierīkots zāliens. «Šādi projekti ir izaicinājums, jo nekavējoties, atbilstoši likumdošanai, jāizvērtē un jāplāno neparedzēto darbu apjoms un turpmākās darbības objektā. Tas krietni sarežģīja un paildzināja teritorijas labiekārtošanas darbus, taču esam gandarīti, ka tos veicām bez aizķeršanās. Ja šo zemi nebūtu iegādājusies pašvaldība un neuzsāktu teritorijas labiekārtošanu, situācija, iespējams, būtu daudz dramatiskāka – vides piesārņojums šeit varēja saglabāties neatklāts un radīt draudīgas sekas nākotnē», stāsta «Jēkabpils pakalpojumu» valdes priekšsēdētājs Jānis HAUKA.

I eva GĀDMANE

Brīvā Daugava

Piektdien, 2018. gada 14. decembrī 142 (11 327)

http://www.bdaugava.lv/

Eko Osta piedalās mācībās EKO2017

Fri, 10 Nov 2017 09:54:01 GMT

Kā Rīgas ostā tiek pārbaudīta operatīvo dienestu sadarbība avārijas seku lokalizēšanā un likvidēšanā? Atbildi sniedz Diena raksts, kurā tika skaidrota mācību EKO2017 norise.

https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/foto-viri-skafandros-rigas-osta-trenejas-likvidet-avarijas-sekas-14184649

F oto: Rīgas brīvostas pārvalde

Par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”

Sun, 15 Oct 2017 08:55:39 GMT

SIA “EKO OSTA” ir noslēdzis 10.04.2017. līgumu Nr.SKV-L-2017/193 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Vide – politiķu bieds vai iespēja

Fri, 22 Sep 2017 08:57:57 GMT

SIA “EKO OSTA” sadarbībā ar SIA “VIEDO MATERIĀLU UN TEHNOLOĢIJU KOMPETENCES CENTRS” un Centrālo finanšu un līguma aģentūru (CFLA) realizēja projektu.

Tue, 01 Nov 2016 10:00:33 GMT

SIA “EKO OSTA” sadarbībā ar SIA “VIEDO MATERIĀLU UN TEHNOLOĢIJU KOMPETENCES CENTRS” un Centrālo finanšu un līguma aģentūru (CFLA) realizēja sekojošu projektu:

Projekta nosaukums: “Nolietoto riepu solvatācijas rezultātā iegūto materiālu īpašību izpēte un prognozējama vadība vajadzīgā produkta ieguvei":

Projekta līguma Nr.: 1.2.1.1/16/A/005

Pētījuma sākuma datums: 01.11.2016.

Pētījuma beigu datums: 31.08.2017.

Pētījuma izmaksas: EUR 79 343,92

Pētījuma ERAF atbalsts: EUR 40 498,12

P rojekta īss apraksts: Pašreiz Latvijā viena no atkritumu saimniecības nozares aktuālākajām problēmām ir nolietoto riepu pārstrāde. Pastāv dažādas nolietoto riepu pārstrādes tehnoloģijas, tomēr lielākā daļa no tām ir sarežģītas un/vai energoietilpīgas, kā rezultātā nav pietiekami efektīvas. Konkrētajā projektā tika pētīta viena no perspektīvākajām nolietoto riepu pārstrādes tehnoloģijām, tas ir, pārstrāde ar solvatācijas metodi jeb mikroviļņu reaktorā, kā arī pārstrādes procesā iegūto produktu perspektīvās izmantošanas iespējās.

Projektā sasniegtais rezultāts: Projekta rūpnieciskā pētījuma ietvaros iegūti un apkopoti dati par bituma produktiem, kas tiek iegūti nolietoto riepu pārstrādājot ar solvatācijas metodi jeb mikroviļņu reaktorā, kā arī izteikti priekšlikumi bituma materiālu ieguves procesa uzlabošanai. Papildus veikti mikroviļņa reaktora iekārtas pilnveides un uzlabošanas darbi, izstrādājot mikroviļņa iekārtas modeli. Gala rezultātā par realizēto projektu sagatavota atskaite.

Ziemassvētku laikā viesojamies Stiklu speciālajā internātpamatskolā

Wed, 23 Dec 2015 10:03:28 GMT