Tehnisko profesiju speciālistu deficīts apdraud Latvijas rūpniecības konkurētspēju
Nauris Bertmanis, “Oil Recovery” valdes loceklis
Latvijas darba tirgū jau ilgstoši jūtams kvalificētu darbinieku trūkums, taču rūpniecībā un vides apsaimniekošanā šī problēma kļūst arvien izteiktāka. 2024. gadā ar dabaszinātnēm, informācijas tehnoloģijām, inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību saistīto programmu absolventi veidoja tikai aptuveni piekto daļu no visu Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu kopskaita*. Uzņēmumiem trūkst ķīmiķu, mehāniķu, inženieru, iekārtu operatoru un citu tehnisko un aroda speciālistu. Tie nav amati, kurus iespējams aizpildīt dažu nedēļu laikā. Darbam nepieciešamas profesionālas zināšanas, praktiska pieredze, precizitāte un ļoti augsta atbildības sajūta. Īpaši būtiski tas ir nozarēs, kur ikdienā jāstrādā ar bīstamām un videi kaitīgām vielām.
Izlietoto eļļu, naftas produktu un citu bīstamo atkritumu apsaimniekošanā darbiniekam ir jāsaprot vielu ķīmiskās īpašības, iespējamās reakcijas un riski, jāprot strādāt ar specializētām tehnoloģiskajām iekārtām un stingri ievērot darba drošības un vides prasības. No “Oil Recovery” pieredzes redzam, ka atrast ķīmiķus ar praktiskām zināšanām darbā ar šādām vielām ir ārkārtīgi sarežģīti. Konkurence par šiem speciālistiem notiek visā Latvijas rūpniecībā. To apliecina arī Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes: saglabājoties pašreizējām darbaspēka piedāvājuma tendencēm, līdz 2030. gadam var veidoties līdz aptuveni 10 tūkstošu augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistu iztrūkums**. Tādēļ darbaspēka trūkums vairs nav tikai atsevišķa uzņēmuma personāla jautājums. Tas kļūst par ierobežojumu visas nozares un tautsaimniecības attīstībai.
Bez cilvēkiem tehnoloģijas nestrādās
Uzņēmumi var ieguldīt modernās iekārtās, automatizācijā un ražošanas efektivitātē, taču arī vismodernākajām tehnoloģijām nepieciešami cilvēki, kuri spēj tās vadīt, uzraudzīt un pilnveidot. Automatizācija neatceļ vajadzību pēc tehnisko profesiju speciālistiem. Gluži pretēji, tā palielina prasības pret viņu zināšanām. Darbiniekam jāspēj analizēt procesus, pieņemt atbildīgus lēmumus un reaģēt nestandarta situācijās. Darbā ar bīstamām vielām kļūdas var radīt riskus cilvēku veselībai, videi un uzņēmuma darbības nepārtrauktībai. Tādēļ kvalificēts speciālists šajā nozarē nav tikai viena vakance uzņēmuma struktūrā, bet gan būtiska drošas un atbildīgas saimnieciskās darbības daļa.
Nozare ar lielāku potenciālu, nekā apzināmies
Bīstamo atkritumu un izlietoto naftas produktu apsaimniekošana nereti tiek uztverta kā šaura un tehniska nozare. Patiesībā tai ir būtiska loma aprites ekonomikā, resursu atgūšanā un vides piesārņojuma mazināšanā. Pareizi savāktas un pārstrādātas eļļas un citi naftas produktus saturoši atkritumi nav tikai problēma, no kuras jāatbrīvojas. Tie var kļūt par atkārtoti izmantojamu resursu. Lai šo potenciālu izmantotu, nepieciešamas tehnoloģijas, investīcijas un, pats galvenais, profesionāļi, kuri izprot ķīmiskos un tehnoloģiskos procesus.
Nozares potenciālu apliecina arī “Oil Recovery” investīciju projekts eļļas pārstrādes iekārtā, kur investīcijas jau šobrīd sasniedz 1,2 miljonus eiro un tuvākajā nākotnē projektā paredzēts ieguldīt vēl 200 tūkstošus, izveidojot pārstrādes iekārtu ar jaudu 8400 tonnu gadā. Jaunā iekārta ļaus no izlietotajām eļļām iegūt specializētu apkures degvielu, ko varēs izmantot siltumenerģijas iegūšanai. Pārstrādes procesā plānots atgūt būtisku daļu no apstrādātā materiāla, tādējādi samazinot atkritumu apjomu un palielinot atkārtoti izmantojamo resursu īpatsvaru. Vienlaikus tas stiprinās Latvijas kompetenci aprites ekonomikas un bīstamo atkritumu pārstrādes jomā.
Tehniskās profesijas jāparāda mūsdienīgi
Viens no izaicinājumiem ir sabiedrībā joprojām pastāvošais priekšstats par darbu rūpniecībā. Jauniešiem tehniskās profesijas nereti asociējas ar fiziski smagu, netīru un mazperspektīvu darbu, lai gan mūsdienu uzņēmumos realitāte bieži ir pavisam cita. Ķīmiķi, mehāniķi un inženieri strādā ar laboratorijas, kontroles un pārstrādes tehnoloģijām, piedalās procesu uzlabošanā un jaunu risinājumu ieviešanā. Tā ir profesionāla un atbildīga vide, kurā iespējams
redzēt sava darba praktisko rezultātu. Šo profesiju tēls nav tikai komunikācijas jautājums. 2023. gadā dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu absolventi veidoja 19,6% no augstskolu absolventu kopskaita, kamēr iepriekš noteiktais mērķis bija 27%**. Šī plaisa rāda, ka interese un absolventu skaits vēl neatbilst tam speciālistu apjomam, kas būs nepieciešams ekonomikas attīstībai.
Šeit nozīmīga loma ir gan darba devējiem, gan skolām, tehnikumiem un augstskolām. Uzņēmumiem aktīvāk jāstāsta par darba iespējām un nozares attīstību, savukārt sadarbībai ar izglītības iestādēm jāpalīdz jauniešiem laikus iepazīt reālo darba vidi, tehnoloģijas un karjeras perspektīvas, tā veidojot ciešāku saikni starp mācībām un praksi.
Speciālistu sagatavošana ir kopīgs konkurētspējas jautājums
Tehnisko speciālistu trūkums rūpniecībā nav atrisināms ar īstermiņa personāla atlases pasākumiem. Ķīmiķu, inženieru, mehāniķu un citu kvalificētu darbinieku sagatavošana prasa laiku, savukārt uzņēmumu vajadzības mainās līdz ar tehnoloģiju attīstību un jaunu investīciju projektu īstenošanu. Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2030. gadam darbaspēka iztrūkums ar profesionālo vidējo izglītību var sasniegt aptuveni 45,7 tūkstošus, īpaši inženierzinātņu un ražošanas jomās. Tas nozīmē, ka trūkums skars ne vien augstākās kvalifikācijas speciālistus, bet arī mehāniķus, iekārtu operatorus un citus aroda profesionāļus, bez kuriem rūpnieciskie procesi nevar darboties. Tādēļ būtiska ir regulāra sadarbība starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm un valsts pārvaldi. Darba devēji var sniegt precīzu informāciju par nepieciešamajām kompetencēm, piedāvāt prakses vietas un iesaistīties topošo speciālistu profesionālajā sagatavošanā. Savukārt pārdomāta izglītības un nodarbinātības politika var palīdzēt savlaicīgi novirzīt resursus jomām, kurās darbaspēka pieprasījums pieaug.
No uzņēmumu perspektīvas speciālistu pieejamība arvien biežāk kļūst par vienu no faktoriem, kas ietekmē lēmumus par investīcijām, ražošanas paplašināšanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Ja nepieciešamās kompetences darba tirgū nav pieejamas, arī ekonomiski pamatoti attīstības projekti var tikt īstenoti lēnāk vai mazākā apjomā.
Vienlaikus “Oil Recovery” pieredze apliecina, ka nozarē iespējams veidot stabilu un profesionālu komandu. Uzņēmumā strādā ilggadēji speciālisti, kuru zināšanas un praktiskā pieredze ir būtiska drošai un efektīvai darbībai. Darbiniekiem tiek nodrošinātas regulāras apmācības un iespējas apgūt jaunas prasmes, pielāgojoties tehnoloģiju attīstībai un arvien augstākām vides un darba drošības prasībām. XXX Tieši pieredzējušu darbinieku un jauno speciālistu zināšanu pēctecība ir viens no priekšnosacījumiem nozares attīstībai. Tādēļ uzņēmuma uzdevums ir ne tikai piesaistīt jaunus profesionāļus, bet arī turpināt ieguldīt esošo darbinieku izaugsmē un ilgtermiņa karjeras iespējās.
Skaitļi par prognozēto speciālistu iztrūkumu parāda, ka jautājums nav tikai par šodien neaizpildītām vakancēm. Runa ir par Latvijas spēju nodrošināt cilvēkresursus nozarēm, kurās iespējams radīt augstāku pievienoto vērtību, attīstīt vietējo pārstrādi un stiprināt rūpniecisko kapacitāti.
**Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2024. Gadā. Galvenie statistikas dati.” Avots - Izglītības un zinātnes ministrija, 2025. gads **https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/produktivitates-celsana-ir-prieksnosacijums-labklajibas-pieaugumam-nepieciesama-aktiva-riciba-un-merketas-investicijas-cilvekkapitala-attistiba?
Par SIA “Oil Recovery”
SIA “Oil Recovery”, kas agrāk darbojās kā “Eko Osta”, ir AS “Eco Baltia” grupas uzņēmums, kas specializējas videi kaitīgu un bīstamu atkritumu savākšanā, transportēšanā, attīrīšanā un pārstrādē. Tās pakalpojumu portfelī ietilpst smēreļļu un eļļas filtru, naftas produktiem piesārņotu ūdeņu un grunts, organisko šķīdinātāju, eļļas filtru un pat nolietoto riepu apsaimniekošana, kā arī vides sanācija un uzraudzība.
Papildu informācija:
Alise Zvaigzne
AS “Eco Baltia ”
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Tel. 28780467
e-pasts: alise.zvaigzne@ecobaltia.lv
